LATVIJAS OLIMPISKĀS KOMITEJAS ATSKAITE

PAR LATVIJAS OLIMPISKĀS KOMITEJAS
PROGRAMMU IZPILDI UN FINANŠU LĪDZEKĻU IZLIETOJUMU
2010. GADĀ

„2010. - Olimpiskajā gadā, Latvijā valdīja tik varena ziema, ka no Liepājas cauri Rīgas centram līdz Alūksnei varēja aizbraukt kamanās. Toties mūsu sportistu garajā ceļā uz Vankūveru iestājās tāds slapjdraņķis, ka visā valsts sportā draudēja sākties klimata izmaiņas uz ilgu laiku.

Visu pasauli jau šūpoja ekonomiskās krīzes vētra, kas trauslo Latvijas ekonomiku skāra postoši. Divu gadu laikā valsts finansējums augsto sasniegumu sportam samazinājās divas reizes! Tajā pašā laikā Latvijā sākās teritoriālā reforma, kas prasīja papildu līdzekļus. To trūkums pārmaiņu procesā būtiski sāka ietekmēt visu cerību pamatu – jaunatnes sportu.

Tomēr ceļš uz Vankūveru tika turpināts. Daudz taupīgāks, askētiskāks, bet saglabājot iepriekšējos gados izveidoto sagatavošanās sistēmu.

Lai arī ielūgumu Latvijas delegācijai piedalīties XXI ziemas Olimpiskajās spēlēs Vankūverā LOK prezidents Aldons Vrubļevskis saņēma 2009.gada februāra 13.datumā, kas turklāt bija piektdiena, XXI spēles kopumā mums beidzās laimīgi.”

Dainis Caune, no grāmatas „Latvija Vankūverā”

Mūsu Olimpiskā komanda Vankūverā uzrādīja vērā ņemamu sportisko sniegumu, piedaloties 9 no 15 olimpiskajām sporta disciplīnām. Latvijas komanda mājās atgriezās ar divām sudraba medaļām – pirmajām ziemas spēļu vēsturē! Pirmo ziemas olimpisko sudrabu Latvijai izcīnīja brāļi Juris un Andris Šici. Savukārt sudraba medaļu un ceturto vietu skeletona sacensībās ieguva brāļi Martins un Tomass Dukuri. Haralds Silovs kļuva par pasaulē pirmo atlētu, kas vienās spēlēs un vienā dienā startēja gan ātrslidošanā, gan šorttrekā.

Latvija medaļu kopvērtējumā gan pēc kopējā medaļu skaita, gan pēc zelta, sudraba, bronzas medaļu skaita ieņēma 23.vietu (Igaunijai- 25.vieta ar 1 sudraba medaļu, Lietuvas komanda palika bez medaļām) 82 valstu konkurencē. Rēķinot pēc medaļu skaita pret iedzīvotāju skaitu, Latvija ieņēma augsto 5.vietu.

Mūsu sportistu startus Vankūverā klātienē vēroja un kā sekmīgus novērtēja arī Valsts prezidents Valdis Zatlers un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Paldies par piedzīvotajiem prieka mirkļiem Vankūverā varam teikt treneriem, sportistiem, viņu ģimenēm un visiem, kas palīdzējuši kaldināt mūsu olimpiskās medaļas!

2010.gads iezīmējās arī ar Pasaules jaunatnes I Olimpisko spēļu sarīkošanu Singapūrā, kur sekmīgi startēja arī Latvijas jaunie olimpieši.

LOK turpina arī ilgtermiņa programmu Olimpisko centru attīstīšanā Latvijas reģionos. Jaunās sporta būves Latvijas novados palīdz attīstīt dažādus sporta veidus, paver nebijušas iespējas sportot gan skolēniem, gan studentiem – sportistiem, jo reģionālie Olimpiskie centri tiek attīstīti pilsētās, kurās ir visu pakāpju izglītības iespējas.

Kopumā sporta nozare attīstās. Pēc būtiskas budžeta samazināšanas turpinām nodrošināt visas LOK programmas un pasākumus, efektīvāk plānojot un izmantojot pieejamos finanšu resursus.

ĪSS IESKATS LOK DARBĪBAS PAMATPRINCIPOS

1. Kas ir LOK?

LOK ir patstāvīga un neatkarīga sporta sabiedriskā organizācija, kas reģistrēta biedrību un nodibinājumu reģistrā. LOK sastāv no Latvijas Olimpisko sporta veidu federāciju pārstāvjiem un ievēlētajiem individuālajiem LOK locekļiem. Pašlaik Latvijā ir 34 olimpisko sporta veidu federācijas.

2. Ko dara LOK?

Atbilstoši “Sporta likuma” 10.panta 6.daļas un 11.panta noteikumiem, LOK Statūtiem un SOK Olimpiskajai Hartai, LOK valstī vada un koordinē olimpisko kustību, popularizē olimpiskās idejas un rūpējas par godīgas spēles principu respektēšanu Latvijas sportā; koordinē olimpisko sporta veidu federāciju darbību valstī; pārstāv Latviju olimpiskajās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskās kompleksās sacensībās, nodrošinot labāko sportistu sagatavošanos un piedalīšanos tajās.

Sadarbojoties ar citām valsts un sabiedriskajām sporta organizācijām, LOK piedalās arī citu valstiski svarīgu sporta politikas jautājumu izstrādāšanā un realizācijā, sporta izglītības un zinātnes attīstībā, cīņā pret dopinga lietošanu sportā, esošo sporta bāžu rekonstrukcijā un pilnveidošanā un jaunu bāžu būvniecībā, kompleksu sporta sacensību sistēmas ieviešanā valstī.

LOK īsteno olimpiskās izglītības, jaunatnes sporta, reģionālās un sporta veidu attīstības programmas - Olimpiskā skrējēju diena, Latvijas Jaunatnes olimpiāde, Latvijas Olimpiāde, SOK atbalstīto jauno talantu meklēšanas programma, olimpiskie centri, Olimpiešu klubs, Latvijas Olimpiešu sociālais fonds, Latvijas Olimpiskā akadēmija.

3. Kas vada LOK?

LOK galvenā pārvaldes institūcija ir Ģenerālā Asambleja (LOK ĢA). LOK ĢA darbs norit gadskārtējās un ārkārtas sesijās, kurās ar balsstiesībām piedalās visi LOK locekļi - gan Olimpisko sporta veidu federāciju pārstāvji, gan individuālie LOK locekļi.

LOK Izpildkomiteja (LOK IK ) ir institūcija, kas uzrauga LOK darbu Ģenerālo asambleju sesiju starplaikos. LOK IK reizi četros gados ievēl speciāli sasauktā ĢA pārskata vēlēšanu sesijā. IK sastāvā darbojas prezidents, divi viceprezidenti, ģenerālsekretārs un 17 LOK IK locekļi. LOK ikdienas darbu veic valde, prezidents vada valdes darbu, kā arī LOK IK sēdes un LOK ĢA sesijas. Olimpisko programmu un citu LOK pasākumu izpildi nodrošina LOK darbinieki.

4. LOK nauda

Olimpisko programmu un pasākumu realizācijai LOK saņem naudu no: valsts pamatbudžeta; pašvaldību budžeta (ja pašvaldības to paredz); Starptautiskās Olimpiskās komitejas budžeta, kā arī no ziedotājiem, saimnieciskās darbības u.c.

SĪKĀKS BUDŽETA IZLIETOJUMA IZKLĀSTS

2010.gadā Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) budžeta izdevumi bija 13 968 970 latu, kas veidojās no Starptautiskās Olimpiskās komitejas finansējuma, valsts budžeta dotācijas, ziedojumiem un dāvinājumiem, kā arī pašu ieņēmumiem no saimnieciskās darbības.

2010.GADĀ IZLIETOTAIS FINANSĒJUMS

1.Olimpisko spēļu sagatavošanas programmas

Ls 1 074 565

6. Ieguldījumu atmaksa „Rīgas satiksme”

Ls 39 645

2. LOK reģionālās attīstības programma

Ls 10 174 615

7. Pamatlīdzekļu iegāde

Ls 6 805

3. Olimpiskās izglītības un informācijas programma Ls 80 020

8. Īpašiem mērķiem iezīmētie līdzekļi

Ls 2 118 940

4. Administratīvie izdevumi

Ls 300 590

9. Neparedzētie izdevumi

Ls 44 955

5. Saimnieciskie izdevumi

Ls 125 450

10. Aizdevumi

Ls 3 385

KOPĀ

Ls 13 968 970

Olimpisko spēļu sagatavošanas programmas

Izlietotais finansējums Ls 1 074 565

XXI ziemas Olimpiskās spēles Vankūverā, 2010 – 302 019 Ls
Olimpiskā sagatavošanās Londona 2012 un Soči 2014 – 492 235 Ls
Pasaules jaunatnes I Olimpiskās spēles Singapūrā, 2010 – 110 000 Ls
Olimpiskās kustības jaunatnes programmas – 154 321 Ls
Eiropas jaunatnes ziemas Olimpiāde Liberecā, 2011 – 15 990 Ls

Saskaņā ar Olimpisko hartu LOK darbības viens no pamatuzdevumiem ir nodrošināt Latvijas pārstāvniecību Starptautiskajā Olimpiskajā kustībā un Latvijas sportistu piedalīšanos Olimpiskajās spēlēs, kā arī, ievērojot Olimpiskās kustības principus, attīstīt sportu un sporta izglītību Latvijā.

XXI Ziemas Olimpiskās spēles Vankūverā, 2010

Izlietotais finansējums – 302 019 Ls

LOK Olimpisko spēļu sagatavošanas programmas praktiskā veidā gādā par Latvijas sportistu līdzdalību Olimpiskajās spēlēs. 2010.gada februārī visu skatieni tika vērsti Kanādas virzienā, kur Vankūverā notika XXI ziemas Olimpiskās spēles.

2010.gada pirmajā pusgadā LOK veiksmīgi noslēdza Olimpisko spēļu programmu „Vankūvera 2010”, nodrošinot Latvijas Olimpiskās delegācijas piedalīšanos ziemas Olimpiskajās spēlēs Vankūverā, kas notika no 12. līdz 28.februārim. LOK sedza ceļa izdevumus, delegācijas apdrošināšanu, sporta inventāra–ekipējuma iegādi, kā arī ar Olimpiskajām spēlēm saistītos organizatoriskos izdevumus.

Latvijas Olimpiskajā delegācijā tika iekļautas 103 personas: 58 sportisti deviņās sporta disciplīnās: ātrslidošanā, biatlonā, bobslejā, distanču slēpošanā, hokejā, kalnu slēpošanā, kamaniņu sportā, skeletonā un šorttrekā; 45 apkalpojošā personāla darbinieki, tai skaitā treneri, tehniskie darbinieki, mediķi un delegācijas vadība.

Olimpiskā sagatavošanās Londona 2012 un Soči 2014

Izlietotais finansējums – 492 235 Ls

2010.gadā, turpinot nodrošināt gatavošanos vasaras Olimpiādes spēlēm Londonā 2012.gadā un uzsākot gatavošanos ziemas Olimpiskajām spēlēm Sočos 2014.gadā, LOK piešķīra līdzekļus 34 Olimpisko sporta veidu federācijām. Šie līdzekļi, sadarbībā ar Latvijas Olimpiešu sociālo fondu un Latvijas Olimpisko vienību, galvenokārt, ir paredzēti sportistu treniņu darba apstākļu nodrošināšanai, sacensību inventāra iegādei un izgatavošanai, kā arī medicīniskajam nodrošinājumam. Daļa no federācijām piešķirtajiem līdzekļiem ir paredzēta treneru un sportistu darba samaksai un pabalstiem (stipendijām).

Pasaules jaunatnes I Olimpiskās spēles Singapūra 2010

Izlietotais finansējums – 110 000 Ls

2010.gadā no 14. līdz 26.augustam Singapūrā notika Pasaules jaunatnes I Olimpiskā spēles. SOK jaundibinātajās sacensībās piedalījās 14 līdz 18 gadu veci jaunieši no 204 valstu nacionālajām Olimpiskajām komitejām.

Latviju septiņos sporta veidos pārstāvēja 11 sportisti, kuri piedalījās MTB, BMX un šosejas riteņbraukšanas, vieglatlētikas, burāšanas, peldēšanas, svarcelšanas, modernās pieccīņas un airēšanas sacensībās.

No vienpadsmit Latvijas jauniešiem, četri Pirmajās jaunatnes Olimpiskajās spēlēs izcīnīja vietu sešiniekā. Intars Išejevs no Smiltenes uzstādīja personīgo rekordu un izcīnīja bronzas medaļu šķēpa mešanā, ar ceturto vietu līdzjutējus iepriecināja airētāja Elza Gulbe un svarcēlājs Artjoms Žerebkovs, bet BMX sacensībās Kristers Taims izcīnīja sesto vietu.

Pasaules jaunatnes I Olimpiskajās spēlēs medaļas izcīnīja 97 valstis. Latvija ar 1 bronzas medaļu valstu konkurencē ieņēma 84.vietu, Lietuvas komanda ar 4 zelta un 1 bronzas medaļu- 19.vietu.

SOK prezidents Žaks Roge atzina, ka no 22 olimpiskajām spēlēm, kuras viņš vērojis klātienē, visaugstāk vērtējamas tieši Singapūrā rīkotās. Spēles bija izdevušās!

Pasaules jaunatnes II Olimpiskās spēles 2014.gadā notiks Ķīnas pilsētā Nanjingā. Tikmēr 2012.gada janvāra beigās Austrijas pilsētā Insbrukā notiks Pasaules jaunatnes I ziemas Olimpiskās spēles.

Olimpiskās kustības jaunatnes programmas

Izlietotais finansējums - 154 321 Ls

Olimpiskās kustības jaunatnes programma īsteno Latvijas Olimpisko sacensību pasākumus, kuru saimniecisko un administratīvo nodrošinājumu LOK uzdevumā veic nodibinājums „Olimpisko sacensību aģentūra”.

2010.gadā no 11. līdz 13.februārīm sešpadsmito reizi Ērgļos un Siguldā norisinājās Latvijas Jaunatnes ziemas olimpiāde 2010 - skolas vecuma bērniem domātas sporta sacensības, kas organizētas pamatojoties uz olimpiskajām tradīcijām. Olimpiādes mērķis ir popularizēt olimpisko kustību, sekmēt jaunatnes sporta attīstību Latvijā, veicināt vietējo pašvaldību iesaistīšanos jaunatnes sporta attīstībā.

Sacensības notika draudzīgā un sportiskā gaisotnē. 37 pilsētas un novadi apvienoja 1073 dalībniekus no 110 skolām. Lielākais dalībnieku skaits bija distanču slēpošanā – 302 dalībnieki, otrajā vietā dalībnieku skaita ziņā ierindojās snovbords ar 232 dalībniekiem, savukārt trešajā vietā kalnu slēpošana ar 212 dalībniekiem.

SOK prezidents Žaks Roge, viesojoties Latvijā 2011.gada februārī, atzinīgi novērtēja LOK īstenoto Olimpisko sacensību programmu skolas vecuma jauniešiem.

Latvijas Jaunatnes ziemas olimpiādi organizēja LOK sadarbībā ar ģenerālsponsoriem SIA „Latvijas Mobilais Telefons”, a/s „Latvijas Valsts meži” un sponsoriem a/s „Swedbank”, a/s „Latvijas gāze”, nepiesaistot valsts budžeta līdzekļus.

Medaļu sadalījums skolām - uzvarētājām:

Skola	zelts	sudrabs	bronza
1. Madonas pilsētas 1. vidusskola	5	5	1
2. Kusas pamatskola	5	3	2
3. Cēsu 2.pamatskola	4	2	1

Balvā par iegūto pirmo vietu Madonas pilsētas 1.vidusskola saņēma ceļojošo kausu un 1000 Ls sporta inventāra iegādei, Kusas pamatskola par otro vietu ieguva ceļojošo kausu un 800 Ls sporta inventāra iegādei, Cēsu 2.pamatskola par 3.vietu – ceļojošo kausu un 600 Ls sporta inventāra iegādei.

Olimpiskās kustības jaunatnes programmas ietvaros tiek īstenota arī Latvijas jauniešu brīvprātīgo programma, kurā katru gadu vairāk nekā 100 ērglēnieši sacensību dalībniekus iepazīstina ar Ērgļiem un Madonas rajonu, kā arī palīdz jaunajiem olimpiešiem sacensību dienās apzināt dienas kārtību un gaidāmos pasākumus. Brīvprātīgo programma tiek īstenota arī Olimpiskās dienas norises vietās, kur līdzdarbojas vidēji 50 brīvprātīgie.

2010.gadā no 5. līdz 7. martam Siguldā notika Latvijas II Ziemas Olimpiāde, kuru rīkoja Siguldas novada dome, LOK un Izglītības un zinātnes ministrija. Tās ir valsts augstākā līmeņa kompleksās sporta sacensības, kurās noskaidro olimpiskajos ziemas sporta veidos labākos Latvijas sportistus un novadus.

Pirmo reizi pēc pašvaldību reformas Latvijas II Ziemas Olimpiādē tika aicinātas piedalīties visu 109 Latvijas novadu un 9 republikas nozīmes pilsētu komandas. Kopumā sacensībās piedalījās gandrīz 700 sportisti no 45 novadu un pilsētu komandām, kuru atlēti cīnījās par 36 medaļu komplektiem. Starp viņiem bija arī Vankūveras olimpiskie vicečempioni Andris un Juris Šici, kā arī vēl 24 Vankūveras olimpieši.

Sacensību programmā bija iekļauti 10 olimpiskie sporta veidi - biatlons, bobslejs, daiļslidošana, distanču un kalnu slēpošana, hokejs, kamaniņu sports, kērlings, snovbords un šorttreks.

5. un 7.martā Siguldā notika sacensības kamaniņu sportā un kalnu slēpošanā; snovbords notika Siguldā un Ozolkalnā; biatlons – Priekuļos; hokejs – Valmierā; kērlings – Rīgā.

Savukārt no 13. līdz 14.martam Siguldā sacentās bobsleja divnieku ekipāžas, bet Ventspilī spēkiem mērojās šorttrekisti un daiļslidotāji.

Siguldas novada sportisti ieguva visvairāk medaļu Latvijas II Ziemas olimpiādē, izcīnot 18 godalgas - 7 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas. Septiņas zelta medaļas izcīnīja Rīgas pilsētas sportisti, arī piecas sudraba un bronzas medaļas, kopā 17 medaļas. Ventspils pilsētas sportisti ieguva 16 medaļas, no tām sešas zelta, septiņas sudraba un trīs bronzas.

Lai popularizētu Olimpiskās kustības idejas un atzīmētu SOK dzimšanas dienu, 2010.gada 11.septembrī, septiņos Latvijas Olimpiskajos centros - Rīgā, Liepājā, Valmierā, Limbažos, Daugavpilī, Jelgavā un Ventspilī, notika līdz šim mēroga ziņā nebijusi Olimpiskā diena ar vienotu aicinājumu sporta draugiem piedalīties Olimpiskās dienas svinībās un uzstādīt savu personisko rekordu kādā no četrām sporta disciplīnām.

Ikviens dalībnieks savu Olimpiskās dienas rekordu varēja uzstādīt basketbola tālmetienos, volejbola piespēlēs, futbola driblā un fiziskajā sagatavotībā (pievilkšanās pie stieņa), vienlaicīgi sacenšoties ar Latvijā labi zināmiem un populāriem sportistiem. Turklāt dalībnieku rekordus bija iespējams apskatīt sporta portālā www.sportacentrs.com , tādā veidā nodrošinot iespēju salīdzināt savu rezultātu ar visu dalībnieku startiem citās pilsētās.

Papildus rekordu uzstādīšanai katrs olimpiskais centrs rīkoja atvērto durvju dienu ar īpašu programmu Olimpiskās dienas apmeklētājiem. Visi pasākumi Olimpiskās dienas ietvaros bija bez maksas.

Kopumā Olimpiskās dienas aktivitātes apmeklēja vairāk nekā 3500 interesenti. Interneta portāls sportacentrs.com dienas garumā nodrošināja rekorda uzstādīšanas tiešraides visos Olimpiskajos centros, un fiksēja vairāk nekā 1600 rekordus, kurus daudzi no dalībniekiem uzstādīja vairākās disciplīnās, vai arī paši pievienoja savus rekordus sportacentrs.com mājas lapā.

Eiropas jaunatnes ziemas Olimpiāde 2011

Izlietotais finansējums - 15 990 Ls

2010.gada nogalē finansējums tika piešķirts arī Eiropas Jaunatnes Ziemas olimpiādes, Libereca (Čehija) 2011, sagatavošanās posmam un dalības maksas segšanai, kuras apjoms būtiski pieauga līdz ar Latvijas Jaunatnes hokeja izlases (U-17) tiesībām piedalīties Olimpiskajās hokeja turnīrā.

LOK reģionālās attīstības programma

Izlietotais finansējums - 10 174 615 Ls

Līdzfinansējums Olimpisko centru modernizācijai un attīstībai – Ls 126 915
Valsts galvoto reģionālo Olimpisko centru projektu realizācija – Ls 10 047 700

Lai sekmētu sporta attīstību Latvijā, LOK atbalsta reģionālo un sporta veidu olimpisko centru darbību.

Olimpiskais centrs ir patstāvīga sporta organizācija, kas nodarbojas ar olimpiskās kustības popularizēšanu, augstu sasniegumu sporta un masu sporta attīstības veicināšanu reģionos. Olimpiskajos centros realizē ar attiecīgajām sporta veidu federācijām saskaņotas Olimpisko un citu sporta veidu attīstības programmas. Tajos īsteno arī investīciju programmas, kuru mērķis ir nodrošināt atbilstošu sporta materiāli tehnisko bāzi, kā arī jauno talantu meklēšanas programmu, Olimpisko dienu, sacensību un citu pasākumu organizēšanu.

Šobrīd Latvijā darbojas desmit olimpiskie centri – Olimpiskais sporta centrs Rīgā, Olimpiskais centrs “Ventspils”, Vidzemes olimpiskais centrs Valmierā, Daugavpils Olimpiskais centrs, Olimpiskais centrs “Limbaži”, Olimpiskais centrs “Sigulda”, Cēsu Olimpiskais centrs, Ziemeļvidzemes Olimpiskais centrs Alūksnē, Liepājas Olimpiskais centrs un Zemgales Olimpiskais centrs Jelgavā.

2010.gadā LOK turpināja kopā ar pašvaldībām uz līdzfinansējuma principiem realizēt sporta un iespēju robežās arī investīciju programmas olimpiskajos centros.

2010.gada 2.septembrī ekspluatācijā tika nodots Zemgales Olimpiskais centrs. Olimpiskā centra platība ir 61 520 kvadrātmetru, tā būvniecība kopumā izmaksāja 16,5 miljonus latu. Jaunuzceltajā sporta kompleksā ir Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAF) prasībām atbilstošs vieglatlētikas stadions ar skrejceliņiem un sektoriem dažādām šī sporta veida disciplīnām, Starptautiskās futbola federācijas (FIFA) standartiem atbilstoši divi futbola laukumi - viens ar dabīgo, otrs ar mākslīgo segumu, kā arī sporta spēļu atklātais laukums. Kopumā stadiona tribīnēs paredzētas 1500 skatītāju vietas. Savukārt daudzfunkcionālajā sporta hallē atrodas Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) prasībām atbilstoša, divās daļās transformējama sporta spēļu zāle ar 2500 skatītāju vietām. Projekta ietvaros izveidota moderna BMX trase, kas izmantojama starptautiska mēroga sacensībām.

Līdz ar Zemgales Olimpiskā centra atklāšanu visās lielākajās Latvijas pilsētās – Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī un tagad arī Jelgavā ir nodrošināta mūsdienu prasībām atbilstošu, modernu un daudzfunkcionālu sporta centru darbība. Olimpiskie centri ir pareizs un savlaicīgs ieguldījums sporta sistēmas tālākajā attīstībā. Turklāt tas ir lielisks paraugs valsts, pašvaldību un sabiedriskā sektora sadarbības nozīmei valstiski svarīgu mērķu sasniegšanā, ko atzinis arī SOK prezidents Žaks Roge.

Olimpiskās izglītības un informācijas programma

Izlietotais finansējums – 80 020 Ls

Olimpiskās izglītības un informācijas programmas galvenie mērķi ir veicināt Olimpisko ideju popularizēšanu Latvijā, kā arī atbalstīt LOK pasākumus olimpiskās vēstures izpētes, izglītības, sporta sacensību un Olimpiskās kustības popularizēšanas jomā.

2010. gada lielāko sporta notikumu Latvijā - Vankūveras Olimpiskās spēles, LTV 7.kanālā translēja 24 stundu režīmā. Ņemot vērā laika starpību, kā arī 24 stundu pārraidīšanas režīmu, ziemas Olimpiskās spēles no 12.-28.februārim vērojuši 80,2 % Latvijas iedzīvotāji (1 740 000 personas).

/Datu avots: TNS Latvija/

LOK programmas „Olimpiskās spēles Vankūverā. 2010” īstenošanas vajadzībām ar Latvijas Televīziju tika noslēgti reklāmu pārraides un sponsorēšanas līgumi un izstrādātas divas Latvijas Olimpisko delegāciju un LOK atbalstītājus popularizējošas video reklāmas, kā arī izstrādāts video klips dienu skaitīšanai līdz Vankūveras spēlēm un pateicība sponsoriem par atbalstu.

Izstrādāta arī oficiālā LOK mājas lapa par Latvijas Olimpisko delegāciju XXI Ziemas Olimpiskajās spēlēs Vankūverā www.olimpiade.lv/vankuvera. Mājas lapas apmeklētība bijusi negaidīti liela, jo Olimpisko spēļu norises laikā to izmantoja 50 000 interneta lietotāji, bet šobrīd to izmantojoši jau vairāk nekā 140 000 interneta lietotāji.

Jau tradicionāli arī Vankūveras Olimpisko spēļu vajadzībām LOK izdeva Latvijas Olimpiskās delegācijas bukletu angļu valodā 3000 eksemplāros. Bukleta mērķis ir starptautiskā līmenī sabiedrību iepazīstināt ar Latvijas komandā iekļautajiem sportistiem, treneriem, mediķiem un administratīvo personālu, informēt par Olimpisko kustību Latvijā, vēsturiski gūtajiem panākumiem Olimpiskajās spēlēs, kā arī sniegt īsu informāciju par Latviju.

Vankūveras Olimpisko spēļu vicečempioniem Jurim un Andrim Šiciem kamaniņu sporta divnieku ekipāžā, kā arī Martinam Dukuram skeletonā izgatavotas speciālas – Olimpisko vicečempionu autogrāfu kartiņas, kuras pēc titulēto sportistu atgriešanās no Vankūveras tiek izmantotas sportistu vajadzībām dažādos pasākumos, jo īpaši, tiekoties ar skolu jauniešiem dažādos izglītības un sporta projektos.

Klajā laista grāmata „Latvija Vankūverā”, kas veltīta 58 Latvijas olimpiešiem, kuri pārstāvēja mūsu valsti XXI ziemas Olimpiskajās spēlēs. Grāmatas 240 lapaspuses ir bagātīgi ilustrētas, tās latviešu un angļu valodā stāsta ne tikai par notikumiem olimpiskajās sacensībās, bet arī raksturo situāciju, kādā Latvijas ziemas sports atradās 2010. gada sākumā, kā deviņos sporta veidos mūsu atlēti nonāca līdz olimpiskajiem startiem, kādi sasniegumi šajos sporta veidos gūti iepriekšējās spēlēs. Grāmata izdota 3000 eksemplāros un nopērkama visās Latvijas grāmatnīcās.

Pēc Vankūveras ziemas Olimpiskajām spēlēm LOK izveidoja ceļojošo foto izstādi "Olimpiskās pamatvērtības - draudzība, cieņa, izcilība", dodot iespēju interesentiem vēlreiz izdzīvot kopā ar olimpiešiem viņu priekus, veiksmes un neveiksmes Olimpiskajās spēlēs Pekinā 2008.gadā un Vankūverā 2010.gadā. Četrdesmit lielformāta foto darbu autori ir Latvijas sporta fotogrāfi Dainis Caune, Romāns Kokšarovs, Aivars Liepiņš un Ilmārs Znotiņš, kas Olimpisko spēļu laikā spējuši iemūžināt Olimpiskās pamatvērtības – draudzību, cieņu, izcilību.

Izstādes ekspozīcija jau bijusi apskatāma Daugavpilī, Limbažos, Jelgavā, Rīgā, Tukumā, Liepājā, Siguldā, kā arī LOK sponsoru a/s „Latvijas Gāze”, SIA „Latvijas Mobilais Telefons” un a/s „Swedbanka” telpās. Izstādi, Siguldas apmeklējuma laikā, apskatīja arī SOK prezidents Žaks Roge. Tā skatāma arī virtuāli LOK mājas lapā www.olimpiade.lv. Ekspozīcijas tapšanu atbalstījusi „Olimpiskā Solidaritāte”.

Deviņus gadus LOK, ciešā sadarbībā ar savu ilggadīgo atbalstītāju SIA „Latvijas Mobilais Telefons” un Latvijas Televīziju, veidoja jaunatnes sportu popularizējošu autorraidījumu „Olimpiade.lv”, lai jauno paaudzi izglītotu un regulāri informētu par notiekošo sportā un olimpiskajā kustībā. Raidījums „Olimpiade.lv” ēterā bija redzams katru nedēļu – trešdienās, pulksten 17:50 ar atkārtojumu ceturtdienās un sestdienās. Finanšu trūkuma dēļ, 2010.gada decembrī raidījuma izveide pārtraukta, lai meklētu jaunus risinājumus Olimpiskās kustības un sporta popularizēšanā jauniešu vidū.

SOK Olimpiskās izglītības un informācijas programmas ietvaros 2009.gada Eiropas čempione pludmales volejbolā Inguna Minusa 2010.gadā devās uz Delaveras universitāti (ASV) papildināt savas zināšanas Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) studiju programmā treneriem. SOK studiju programma Minusai plānota no 2010.gada 2.oktobra līdz 2011.gada 4.maijam. Tās laikā Minusai ir iespēja pilnveidot trenēšanas iemaņas volejbolā, vērojot ASV nacionālā trenera darbu, piedalīties četrās teorētisko zināšanu un profesionālā trenera darba iemaņu pilnveidošanas sesijās, kuras noslēgsies ar individuāla projekta izstrādi „Latvijas pludmales volejbola attīstības programma”.

2008.gadā izveidoto studiju programmu SOK piedāvā visām nacionālajām Olimpiskajām komitejām, bet tikai 30 no Olimpisko komiteju izvirzītajiem kandidātiem, atlases kārtībā, izraudzīti attiecīgā mācību gada studiju programmai.

Minusas studijas atbalsta LOK no SOK programmas „Olimpiskā Solidaritāte” līdzekļiem.

2010.gadā LOK no „Olimpiskās Solidaritātes” līdzekļiem atbalstīja Latvijas Handbola federācijas teorētisko un praktisko semināru handbola treneriem, kas risinājās trīs darba sesijās maijā, septembrī un oktobrī. Semināros piedalījās vairāk nekā 42 treneri no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas, klausoties lekcijas, vēroja U-18 izlašu mačus, kā arī piedaloties handbola komandu treniņu darbā.

2010.gadā no 30.aprīļa līdz 1.maijam Rīgā risinājās 3. Baltijas sporta zinātnes konference, kurā piedalījās vairāk nekā 100 vadošie Eiropas sporta zinātnieki no 15 valstīm. Konferences mērķis bija informēt un dalīties sporta zinātnes jaunāko pētījumu gūtajā pieredzē, kas sekmējusi sportisko rezultātu uzlabošanos. Konferenci rīkoja Baltijas sporta zinātnes biedrība sadarbībā ar LOK, finansiāli atbalstīja „Olimpiskā Solidaritāte”.

2010.gada 10.mijā Vankūveras Olimpisko spēļu medaļnieki Martins Dukurs, kā arī Juris un Andris Šici iestādīja kokus Olimpiešu alejā pie Olimpiskā sporta centra Rīgā. Koku stādīšana notiek jau trešo gadu un kļuvusi par labu un augsti novērtētu tradīciju olimpiešu vidū.

Oktobrī LOK prezidents Aldons Vrubļevskis un ģenerālsekretārs Einars Fogelis devās uz Meksiku, lai piedalītos 17. Pasaules Olimpisko komiteju asociācijas ģenerālajā asamblejā un pirmajā Olimpiskā sporta konventā. Ģenerālās asamblejas laikā nacionālo olimpisko komiteju vadītāji tikās ar SOK Izpildkomitejas locekļiem, lai pārrunātu nākamo olimpisko spēļu norises programmas Londonā 2012.gadā, Sočos 2014.gadā un Riodežaneiro 2016.gadā.

Savukārt mūsmājās no 10. līdz 12.augustam jau trešajā oficiālajā darba vizītē bija ieradusies Ķīnas Olimpiskās komitejas un ĶTR valsts sporta organizāciju delegācija, lai pārrunātu Ķīnas un Latvijas sadarbības iespējas sporta jomā, gatavošanos 2014.gada Pasaules jaunatnes II Olimpiskajām spēlēm Ķīnā (Nanjinga) un tuvāk iepazītos ar sporta sistēmas attīstību Latvijā.

Par nozīmīgākajiem gada notikumiem sportā uzzinājām un tos atzīmējām 2010.gada 23.decembrī, Sapņu fabrikā kur sesto reizi mūsu sporta izcilnieki - gada labākie sportisti, treneri un komandas - tika sumināti svinīgā ceremonijā Latvijas Gada balva sportā 2010. Tajā 13 nominācijās tika apbalvoti Latvijas labākie sportisti, treneri, debitanti un nozīmīgākie sporta notikumi, kas devuši ieguldījumu Latvijas sportā un nesuši mūsu valsts vārdu pasaulē. Ceremonija bija redzama Latvijas televīzijas tiešraidē, kā arī dzirdama Latvijas radio 1 ēterā.

Latvijas Gada balvas sportā 2010 ceremonijas laikā Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis svinīgi pasniedza SIA „Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) prezidentam Jurim Bindem SOK balvu par ieguldījumu jaunatnes sporta attīstībā un olimpisko vērtību stiprināšanā. SOK balva katru gadu tiek pasniegta personībām vai organizācijām, kas ar ilggadīgu darbu apliecinājušas savu uzticību sportam un olimpiskajiem ideāliem.

Apbalvošanas ceremoniju organizēja Latvijas Olimpiskā komiteja kopā ar Igo Japiņa sporta aģentūru, sadarbībā ar Izglītības un Zinātnes ministriju. Finansējumu nodrošināja LOK ģenerālsponsori SIA Latvijas Mobilais Telefons un A/S Latvijas Valsts meži, LOK sponsori A/S Swedbank, A/S „Latvijas Dzelzceļš” un A/S Latvijas Gāze, kā arī SOK „Olimpiskā Solidaritāte” sadarbībā ar Eiropas Olimpisko komiteju asociāciju.

Sākot gatavoties Olimpiādes spēlēm Londonā un LOK 90 gadu jubilejai, LOK biroja telpās – Elizabetes ielā 49, uzstādītas vestibila un āra skatlogu konstrukcijas ar Londonas 2012, LOK – 90 un LOK sponsoru vizuālajām reklāmām.

Administratīvie izdevumi

Izlietotais finansējums – 300 590 Ls

Finansējums izlietots LOK programmu organizatoriskās vadības nodrošināšanai – LOK štata darbinieku un līgumdarbinieku darba algai un sociālā nodokļa samaksai, saskaņā ar LOK Izpildkomitejas apstiprināto amata algu sarakstu.

Izdevumos ietilpst arī LOK darbinieku veselības apdrošināšanas maksājumi, kā arī komandējumu izmaksas un citi organizatoriski izdevumi.

2010.gadā LOK atteicās no valsts budžeta līdzekļiem darbinieku algu nodrošināšanai, un visu LOK darbinieku atalgojumu apjoma ziņā pielīdzinājusi valsts vienotajai atalgojumu sistēmai. Salīdzinājumā ar 2008.gadu LOK darbinieku algas samazinātas no 35 – 50 procentiem. Turklāt darbinieku atalgojums tiek maksāts no LOK pašu ieņēmumiem, sponsoru piešķirtajiem līdzekļiem un Starptautiskās Olimpiskās komitejas līdzfinansējuma.

Saimnieciskie izdevumi

Izlietotais finansējums – 125 450 Ls

Finansējums izlietots LOK darbības tehniskajai nodrošināšanai – biroja telpu Elizabetes ielā 49 nomas un komunālajiem maksājumiem, maksai par sakaru pakalpojumiem (teletīkls, Internettīkls, pasts), datortehnikas un tai nepieciešamās programmatūras iegādei, autotransporta izdevumiem, kā arī citām saimnieciskām vajadzībām.