Ievads

2009.gads aizvadīts saimniekojot budžeta samazinājuma un taupības apstākļos. Pēc negaidīta valsts budžeta samazinājuma 2008.gada beigās, 2009. gadā tas vairākos piegājienos tika samazināts vēl par vairāk nekā 35 procentiem.

Tomēr neraugoties uz valstī esošajām finanšu grūtībām Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) turpināja mērķtiecīgi gatavoties XXI Ziemas Olimpiskajām spēlēm Vankūverā (2010.gada 12.-28.februāris), un šai programmai līdzekļus nodrošināja plānotajā apmērā. Šāda pieeja mūsu Olimpiskajai komandai ļāva uzrādīt vērā ņemamu sportisko sniegumu. 2010.gada februārī Latvija pirmo reizi Ziemas Olimpisko spēļu vēsturē izcīnīja divas sudraba medaļas – brāļi Juris un Andris Šici kamaniņu sporta divniekos ieņēma augsto otro vietu, brāļu Šicu piemēram sekoja Martins Dukurs, kurš izcīnīja otro vietu skeletona sacensībās.

 

2009.gadā sākta nopietna gatavošanās Pasaules pirmajām Jaunatnes Olimpiskajām spēlēm, kas 2010.gada augustā notiks Singapūrā. Jācer, ka Pasaules Jaunatnes Olimpiskās spēles dos jaunu stimulu un motivāciju olimpiskā sporta attīstībai jauno sportistu un treneru vidū arī Latvijā.

LOK aktīvi turpina ilgtermiņa programmu Olimpisko centru attīstīšanā Latvijas reģionos. Jaunās sporta būves Latvijas novados palīdz attīstīt dažādus sporta veidus, paver nebijušas iespējas sportot gan skolēniem, gan studentiem – sportistiem, jo reģionālie Olimpiskie centri tiek attīstīti pilsētās, kurās ir visu pakāpju izglītības iespējas, ieskaitot augstskolas. 2009.gadā darbu uzsāka Daugavpils Olimpiskā centrs, Siguldas Kamaniņu un bobsleja trases starta estakāde, pabeigta Olimpiskā centra „Ventspils” peldbaseina rekonstrukcija, turpinās darbs pie Zemgales Olimpiskā centra būvniecības Jelgavā.

Kopumā sporta nozare attīstās. Pēc budžeta samazināšanas plānots veikt izmaiņas LOK Statūtos un vienkāršot LOK organizāciju struktūru, lai arī turpmāk varētu pilnībā nodrošināt visas LOK programmas un pasākumus, efektīvāk izmantojot pieejamos finanšu resursus.

2009. GADĀ IZLIETOTAIS FINANSĒJUMS

1.Olimpisko spēļu sagatavošanas programmas Ls 1 350 205	6.Saimnieciskie izdevumi Ls 148 955
2.Federāciju organizatoriskais nodrošinājums Ls 80 000	7.Ieguldījumu atmaksa „Rīgas satiksme” Ls 40 400
3.LOK reģionālās attīstības programma Ls 7 945 725	8. Pamatlīdzekļu iegāde Ls 14 240
4.Olimpiskās izglītības un informācijas programma Ls 88 015	9.Īpašiem mērķiem iezīmētie līdzekļi Ls 1 514 895
5.Administratīvie izdevumi Ls 400 775	10.Aizdevumi Ls 123 000
KOPĀ Ls 11 583 210

ĪSS IESKATS LOK DARBĪBAS PAMATPRINCIPOS

1. Kas ir LOK?

LOK ir patstāvīga un neatkarīga sporta sabiedriskā organizācija, kas reģistrēta biedrību un nodibinājumu reģistrā. LOK sastāv no Latvijas Olimpisko sporta veidu federāciju pārstāvjiem un ievēlētajiem individuālajiem LOK locekļiem. Pašlaik Latvijā ir 34 olimpisko sporta veidu federācijas.

2. Ko dara LOK?

Atbilstoši “Sporta likuma” 10.panta 6.daļas un 11.panta noteikumiem, LOK Statūtiem un SOK Olimpiskajai Hartai, LOK valstī vada un koordinē olimpisko kustību, popularizē olimpiskās idejas un rūpējas par godīgas spēles principu respektēšanu Latvijas sportā; koordinē olimpisko sporta veidu federāciju darbību valstī; pārstāv Latviju olimpiskajās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskās kompleksās sacensībās, nodrošinot labāko sportistu sagatavošanos un piedalīšanos tajās.

Sadarbojoties ar citām valsts un sabiedriskajām sporta organizācijām, LOK piedalās arī citu valstiski svarīgu sporta politikas jautājumu izstrādāšanā un realizācijā, sporta izglītības un zinātnes attīstībā, cīņā pret dopinga lietošanu sportā, esošo sporta bāžu rekonstrukcijā un pilnveidošanā un jaunu bāžu būvniecībā, kompleksu sporta sacensību sistēmas ieviešanā valstī.

LOK īsteno olimpiskās izglītības, jaunatnes sporta, reģionālās un sporta veidu attīstības programmas - Olimpiskā skrējēju diena, Latvijas Jaunatnes olimpiāde, Latvijas Olimpiāde, SOK atbalstīto jauno talantu meklēšanas programma, olimpiskie centri, Olimpiešu klubs, Latvijas Olimpiešu sociālais fonds, Latvijas Olimpiskā akadēmija.

3. Kas vada LOK?

LOK galvenā pārvaldes institūcija ir Ģenerālā Asambleja (LOK ĢA). LOK ĢA darbs norit gadskārtējās un ārkārtas sesijās, kurās ar balsstiesībām piedalās visi LOK locekļi - gan Olimpisko sporta veidu federāciju pārstāvji, gan individuālie LOK locekļi.

LOK Izpildkomiteja (LOK IK ) ir institūcija, kas uzrauga LOK darbu Ģenerālo asambleju sesiju starplaikos. LOK IK reizi četros gados ievēl speciāli sasauktā ĢA pārskata vēlēšanu sesijā. IK sastāvā darbojas prezidents, divi viceprezidenti, ģenerālsekretārs un 17 LOK IK locekļi. LOK ikdienas darbu veic valde, prezidents vada valdes darbu, kā arī LOK IK sēdes un LOK ĢA sesijas. Olimpisko programmu un citu LOK pasākumu izpildi nodrošina LOK darbinieki.

4. LOK nauda

Olimpisko programmu un pasākumu realizācijai LOK saņem naudu no:

valsts pamatbudžeta; pašvaldību budžeta (ja pašvaldības to paredz); Starptautiskās Olimpiskās

komitejas budžeta, kā arī no ziedotājiem, saimnieciskās darbības u.c.

BUDŽETA IZLIETOJUMA IZKLĀSTS PA PROGRAMMĀM

Olimpisko spēļu sagatavošanas programmas

Izlietotais finansējums Ls 1 350 205

Programma praktiskā veidā gādā par Latvijas sportistu līdzdalību Olimpiskajās spēlēs, Olimpiskajās jaunatnes sacensībās, kā arī nodrošina LOK sporta sacensību organizēšanu.

• Olimpiskās spēles Vankūvera, 2010 – 808 065 Ls

• Olimpiādes spēles Londona, 2012 – 213 660 Ls

• Olimpiskās kustības jaunatnes programmas – 156 065 Ls

• LOK jaunatnes sporta pasākumu programma – 172 415 Ls

2009.gadā mūsu skatieni tika vērsti Vankūveras virzienā, jo notika intensīva gatavošanās XXI Ziemas Olimpiskajām spēlēm, kas Kanādā risinājās no 2010.gada 12. – 28.februārim.

Šajā Olimpisko spēļu sagatavošanās posmā viens no galvenajiem LOK darba uzdevumiem bija sniegt visu nepieciešamo atbalstu sportistiem un viņu treneriem.

Vairāk nekā 60 labākajiem Latvijas atlētiem desmit ziemas sporta veidos tika nodrošināts kvalitatīvs treniņu un sacensību darbs ar pieeju atbilstošām treniņu bāzēm, līdzdalība sacensībās un sacensību posmos, lai kvalificētos Vankūverai, kā arī kvalitatīva medicīnas pakalpojumu pieejamība.

Daļa no Olimpisko spēļu sagatavošanas programmai piešķirtajiem līdzekļiem tika paredzēta federāciju treneru atalgojumam.

Paralēli sportistu nodrošinājumam LOK izsludināja konkursus un cenu aptaujas par ekipējuma piegādi Latvijas olimpiskās komandas vajadzībām, veica obligātos maksājumus, sportistu un oficiālās delegācijas dalībai Olimpisko spēļu organizatoriskajos un sporta pasākumos, kā arī sagatavoja visus nepieciešamos priekšdarbus aviotransporta biļešu iegādei, sakaru nodrošināšanai Vankūverā un informatīvajam nodrošinājumam par Latvijas Olimpisko delegāciju.

Gatavojoties Vankūveras Olimpiskajām spēlēm, LOK finansiāli atbalstīja Olimpiskā kvalifikācijas turnīra norisi Rīgā (2009.gada 5.-8.februāris), kā arī Latvijas valstsvienība pārbaudes spēles hokejā ar Dāniju, kas notika Rīgā (2009.gada 16. un 17.decembris).

2012.gada jūlijā un augustā Londonā notiks XXX Olimpiādes spēles, kur spēkiem mērosies vasaras sporta veidu spēcīgākie pasaules atlēti, tai skaitā arī no Latvijas.

Vairāk nekā 50 labākie Latvijas sportisti jau 2009.gadā sāka gatavoties 2012.gadā gaidāmajām vasaras Olimpiskajām spēlēm Londonā. Programma sadarbībā ar sporta veidu federācijām, Latvijas Olimpisko vienību un Olimpiskajiem centriem nodrošina treniņu procesu mūsu labākajiem sportistiem.

Olimpiskās kustības jaunatnes programma nodrošina Latvijas jaunatnes Olimpiskās komandas startus Eiropas jaunatnes Olimpiādē ziemas un vasaras sporta veidos.

IX Eiropas Jaunatnes ziemas olimpiāde no 2009.gada 14.-21.februārim notika Polijas apgabalā Šlonsk-Beskidi. Olimpiādē piedalījās 1100 jaunieši no 45 valstīm. Latviju olimpiādē pārstāvēja 28 sportisti piecos sporta veidos: distanču slēpošanā, biatlonā, kalnu slēpošanā, snovbordā un daiļslidošanā.

Visi mūsu jaunie sportisti godam pārstāvēja Latviju, uzrādot savus labākos rezultātus.

Vislielākos panākumus guva distanču slēpotājs Rinalds Kostjukovs, izcīnot bronzas medaļu distanču slēpošanā sprinta distancē. Latvijai tā ir pirmā medaļa Eiropas Jaunatnes ziemas olimpiādes vēsturē, kas 45 Eiropas valstu konkurencē Latvijai ļāva ierindoties 16.vietā.

X Eiropas Jaunatnes olimpiāde no 2009.gada 18.-25. jūlijam notika Somijas pilsētā Tamperē. Olimpiādē piedalījās 3000 jauno sportistu no 49 Eiropas valstīm. Latviju tajā pārstāvēja 49 sportisti 6 sporta veidos: vieglatlētikā, vingrošanā, peldēšanā, riteņbraukšanā, tenisā un džudo.

Kopumā sacensības Latvijas komanda aizvadīja labi un mājās atveda četras medaļas. Vislielākos panākumus guva džudists Mihails Šteinbuks, izcīnot sudraba medaļu svara kategorijā līdz 55 kilogramiem; vieglatlēts Arnolds Strenga, izcīnot sudraba medaļu šķēpa mešanā; vieglatlēts Edgars Timermanis, izcīnot bronzas medaļu vesera mešanā, un vieglatlēte Laura Ikauniece, izcīnot bronzas medaļu augstlēkšanā. Kā izcilus rezultātus vēl var atzīmēt Lauras Ikaunieces izcīnīto ceturto vietu tāllēkšanā un peldētāja Pāvela Gribovska iekļūšanu A finālā 50m distancē brīvajā peldējumā, kur tika izcīnīta astotā vieta. Četras medaļas Latviju 49 Eiropas valstu konkurencē ierindoja 29 vietā.

Latviju Eiropas Jaunatnes olimpiādēs pārstāvēt brauc spēcīgākie Latvijas jaunie sportisti vecuma grupā no 15. līdz 17.gadiem. Sportistu kandidātu sarakstu LOK iesniedz attiecīgā sporta veida federācija, kas izstrādājusi atlases kritērijus dalībai šajās sacensībās.

LOK jaunatnes sporta pasākumu programmu saimniecisko un administratīvo nodrošinājumu LOK uzdevumā veic nodibinājums „Olimpisko sacensību aģentūra”, organizējot Latvijas Jaunatnes olimpiādes un citus pasākumus.

14.Latvijas Jaunatnes ziemas olimpiāde no 2009. gadā 6.–7. februārim notika Ērgļos un Siguldā. Sacensībās startēja 800 dalībnieki 82 komandās no 15 pašvaldībām.

Vispārizglītojošo skolu jaunieši sacentās sešos sporta veidos - biatlonā, distanču slēpošanā, kalnu slēpošana, snovbordā, slidošanā un hokejā. No 30.janvāra līdz 1.februārim sacensības kamaniņu sportā notika Siguldā.

Katrs olimpiādes dalībnieks saņēma piemiņas suvenīrus ar Latvijas Jaunatnes ziemas olimpiādes simboliku. Sacensību uzvarētāji un godalgoto vietu ieguvēji katrā vecuma grupā balvās saņēma olimpiādes medaļas un LOK diplomus. Savukārt trīs labākās skolas saņēma kausus un naudas balvas, sporta inventāra iegādei.

Spēcīgākās bija Madonas pilsētas 1.vidusskola, izcīnot 7 zelta, 2 sudraba un 4 bronzas medaļas, otrajā vietā ierindojās Siguldas valsts ģimnāzija – 4 zelta un 3 sudraba medaļas un trešo vietu izcīnīja Madonas valsts ģimnāzija - 2 zelta, 4 sudraba un 2 bronzas medaļas.

Pasākuma veiksmīgu norisi palīdzēja nodrošināt ap 100 brīvprātīgie. Brīvprātīgo komandu veidoja Ērgļu vidusskolas un arodvidusskolas skolēni.

15.Latvijas Jaunatnes Olimpiāde vasaras sporta veidos no 2009.gada 26.-28.jūnijam notika Valmierā, nevis Bauskā kā bija plānots iepriekš. Tās bija Latvijas Jaunatnes olimpiādes finālsacensības, kurās pēdējo reizi piedalījās Latvijas 26 rajonu un 7 pilsētu komandas pēc vecā administratīvi teritoriālā dalījuma (pirms novadu reformas, kas Latvijā izveidoja 109 novadus un 9 republikas nozīmes pilsētas).

Atsevišķos sporta veidos sacensības noritēja ārpus Valmieras. Sacensības airēšanā un burāšanā notika Jūrmalā, smaiļošanā un kanoe airēšanā - Limbažos, svarcelšanā – Dobelē, šaušanā – Valkā, mākslas un sporta vingrošana – Rīgā.

Finālsacensībās piedalījās 1797 sportisti no visām 33 Latvijas Republikas pašvaldībām. Kopā ar priekšsacīkstēm kopējais sportistu skaits sasniedza 2400. Neskaitot sacensību dalībniekus Latvijas Jaunatnes olimpiādē piedalījās vēl 600 dalībnieki - treneri, apkalpojošais personāls, žurnālisti, brīvprātīgie un viesi.

Latvijas Jaunatnes Olimpiādē sacensības notika 22 olimpiskajos sporta veidos: airēšanā, badmintonā, basketbolā, boksā, burāšanā, cīņā, džudo, futbolā, galda tenisā, handbolā, paukošanā, peldēšanā, riteņbraukšanā, smaiļošanā un kanoe airēšanā, svarcelšanā, šaušanā, taekvondo, tenisā, triatlonā, vieglatlētikā, vingrošanā un volejbolā. Pavisam tika izcīnītas 211 medaļas.

Katrs Olimpiādes dalībnieks kā piemiņas suvenīru saņēma grāmatu „Olimpiskā ABC”. Sacensību uzvarētāji, 1.-3.vietu ieguvēji, saņēma Latvijas Jaunatnes Olimpiādes medaļas un LOK diplomus, 4.-6.vietas ieguvēji – diplomus.

Jau tradicionāli visvairāk 166 godalgas izcīnīja Rīgas pilsētas komanda, izcīnot 79 zelta, 49 sudraba un 38 bronzas medaļas, otrā ar 66 godalgām Daugavpils pilsētas komanda – 21 zelta, 20 sudraba, 25 bronzas medaļas un trešā ar 56 godalgām Rīgas rajona komanda – 20 zelta 18 sudraba un 18 bronzas medaļas. Jāatzīmē, ka ikviena komanda šajā olimpiādē izcīnīja kādu medaļu.

Latvijas Jaunatnes Olimpiādes sacensības arī bija vienas no pēdējām atlases sacensībām, lai sportisti izcīnītu vietu Latvijas delegācijā Eiropas Jaunatnes olimpiādē Tamperē, Somijā.

Pasākuma veiksmīgu norisi palīdzēja nodrošināt 35 brīvprātīgie - Valmieras sporta skolas audzēkņi.

Latvijas Jaunatnes olimpiāde ir skolas vecuma bērniem domātas kompleksās sporta sacensības, kas organizētas, pamatojoties uz olimpiskajām tradīcijām. Olimpiādes mērķis ir popularizēt olimpisko kustību, sekmēt jaunatnes sporta attīstību Latvijā, veicināt vietējo pašvaldību iesaistīšanos jaunatnes sporta attīstībā. Šīs ir unikālas sacensības un Latvija ir vienīgā Eiropas valsts, kur kaut kas tāds notiek valsts mērogā.

Latvijas Olimpiskā dienā notika 2009.gada 12.septembrī Olimpiskajā sporta centrā Rīgā. Dienas gaitā bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem un ģimenēm Rīgas Olimpiskais centrs sniedza iespēju gan sportot, gan iegūt informāciju, par iespējām nodarboties ar dažādiem sporta veidiem.

Olimpiskajā dienā piedalījās un ar sporta veidiem tuvāk iepazīstināja džudo klubs „Lido”, florbola klubs „Rīga”, Rīgas skolēnu pils badmintona sekcija, „Bērnu futbola attīstības centrs”, „Rīgas golfa skola”, kalnu slēpošanas klubi „Reflex” un „Rīgas favorīts”, ka arī skrituļslidošanas klubs „Asi”, „Swedbank” jaunatnes basketbola līga un „Latvijas volejbola federācija”.

Plānots, ka 2010.gadā Latvijas Olimpiskā diena līdzīgi varētu notikt arī reģionālajos olimpiskajos centros.

Federāciju organizatoriskais nodrošinājums

Izlietotais finansējums Ls 80 000

2009.gadā Latvijas Olimpisko komiteju veidoja 32 olimpisko sporta veidu federācijas, bet no 2010.gada tām pievienojušās arī Latvijas Golfa federācija un Latvijas Regbija federācija. Finansējums katrai federācijai Ls 2500 gadā izlietots federāciju darba organizācijai..

LOK reģionālās attīstības programma

Izlietotais finansējums Ls 7 945 725

Līdzfinansējums Olimpisko centru modernizācijai un attīstībai – Ls 176 715

Valsts galvoto reģionālo Olimpisko centru projektu realizācija – Ls 7 727 200

Atbalsts augstas klases sportistu sagatavošanai augstākās izglītības iestādēs un Olimpiskajos centros – Ls 41 810

Lai sekmētu sporta attīstību Latvijā, LOK atbalsta reģionālo un sporta veidu olimpisko centru darbību. Olimpiskais centrs (OC) ir patstāvīga sporta organizācija, kas nodarbojas ar olimpiskās kustības popularizēšanu, augstu sasniegumu sporta un masu sporta attīstības veicināšanu reģionos.

Olimpiskajos centros īsteno ar attiecīgajām sporta veidu federācijām saskaņotas Olimpisko un citu sporta veidu attīstības programmas, investīciju programmas, kuru mērķis ir nodrošināt atbilstošu sporta materiāli tehnisko bāzi, kā arī jauno talantu meklēšanas programmu, Olimpisko dienu, sacensību un citu pasākumu organizēšanu.

Šobrīd Latvijā darbojas desmit olimpiskie centri – Olimpiskais sporta centrs Rīgā, Olimpiskais centrs “Ventspils”, Vidzemes olimpiskais centrs Valmierā, Daugavpils Olimpiskais centrs, Olimpiskais centrs “Limbaži”, Rīgas rajona Olimpiskais centrs “Sigulda”, Cēsu Olimpiskais centrs, Ziemeļvidzemes Olimpiskais centrs Alūksnē, Liepājas Olimpiskais centrs un Zemgales Olimpiskais centrs Jelgavā.

2009.gadā LOK turpināja kopā ar pašvaldībām uz līdzfinansējuma principiem realizēt sporta un iespēju robežās arī investīciju programmas olimpiskajos centros.

Apakšprogrammā “Valsts galvoto reģionālo Olimpisko centru projektu realizācija” tika veikti pamatsummu maksājumi Daugavpils olimpiskā centra un Liepājas olimpiskā centra projektu īstenošanai, kā arī veikti kredītprocentu maksājumi Olimpiskā centra “Ventspils” projekta realizācijai. Programmas ietvaros veikti Valsts kases apkalpošanas procentu maksājumi par Daugavpils olimpisko centru, Liepājas olimpisko centru, Olimpisko sporta centru, Vidzemes olimpisko sporta centru, Olimpisko sporta centru “Ventspils”.

14.novembrī, Daugavpilī notika svinīga Olimpiskā centra daudzfunkcionālā kompleksa atklāšana klāt esot Valsts prezidentam Valdim Zatleram un citām valsts un pašvaldību amatpersonām.

Daudzfunkcionālās halles telpas izvietotas divos stāvos. Ēkas kopējā platība ir 10620 kvadrātmetri.

Sporta hallē atrodas daudzfunkcionāla sporta spēļu zāle ar platību 2900 kvadrātmetri, paukošanas zāle ar palīgtelpām, divi baseini - sešu joslu 25 metru un 12 metru baseins, aerobikas un trenažieru zāle, kafejnīca, administratīvās telpas, VIP telpas, telpas rehabilitācijai, parastās un sabīdāmās tribīnes, kuru ietilpība ir attiecīgi 1000 un 350 sēdvietas. Pie daudzfunkcionālās halles ir arī stāvvieta 217 automašīnām.

Jaunajā kompleksā būs iespējams rīkot arī koncertus un citus masu pasākumus.

2009.gada nogalē Ventspilī tika pabeigta 2007.gadā uzsāktā Ventspils peldbaseina rekonstrukcija. Ventspils peldbaseina rekonstrukcijas rezultātā  ir uzlabotas treniņu iespējas sportistiem un pilsētas iedzīvotājiem, kā arī paplašināts pilsētā aktīvās atpūtas  un sporta piedāvājums ziemas sezonā.

Darbi, turpinās pie Zemgales Olimpiskā centra būvniecības, kuru plānots ekspluatācijā nodot 2010.gada rudenī .

LOK turpinājusi atbalstīt arī augstas klases sportistus – studentus. Kritēriji nosaka, ka finansējums piešķirams Latvijas izlases un Latvijas studentu izlases dalībniekiem, kuri studē Latvijas augstskolās klātienes nodaļās. Finansējums studējošajiem sportistiem vienam gadam bija 1000 Ls apmērā. Tāpat tiek atbalstīti Olimpiskie centri, kur studenti trenējas.

Olimpiskās izglītības un informācijas programma

Izlietotais finansējums Ls 88 015

Olimpiskās izglītības un informācijas programmas galvenie mērķi ir īstenot Olimpiskās idejas Latvijā, popularizējot olimpiskās izglītības programmas skolās un augstskolās, sekmējot ar olimpisko izglītību saistītu organizāciju darbību, kā arī atbalstot LOK pasākumus olimpiskās vēstures izpētē, izglītībā, sporta zinātnē un Olimpisko pasākumu organizēšanā.

Jau astoto gadu LOK, ciešā sadarbībā ar savu ilggadīgo atbalstītāju SIA „Latvijas Mobilais Telefons” un Latvijas Televīziju, veido jaunatnes sportu popularizējošu raidījumu „Olimpiade.lv”, lai jauno paaudzi izglītotu un regulāri informētu par notiekošo sportā un olimpiskajā kustībā. 2009.gadā „Olimpiade.lv” ieguva jaunu formātu un skanējumu, jo no ikmēneša raidījuma LTV7 ēterā pārtapis iknedēļas autorraidījumā par jaunatnes sportu. Sākot ar 2009.gadu raidījums „Olimpiade.lv” ēterā redzams katru nedēļu – trešdienās, pulksten 17:50. Pozitīvi, ka raidījumam katru nedēļu ir divi atkārtojumi. Tas ir solis uz priekšu olimpisko ideju popularizēšanā jauniešu vidū. Savukārt 2010.gadā LOK savā Interneta mājas lapā www.olimpiade.lv piedāvā atsevišķu sadaļu, kurā raidījumus var noskatīties jebkurā interesentam izdevīgā laikā.

Programmas ietvaros Latvijas BMX izlases treneris Ivo Lakučs 2009.gada 21.aprīlī absolvēja SOK Olimpiskās Solidaritātes starptautisko treneru izglītības programmu. Lozannā (Šveice) viņš prezentēja mācību laikā ASV Delaveras universitātē izstrādāto projektu par BMX sportistu izaugsmes stratēģiju un tika novērtēts ar izcilību.

Arī vairākkārtēja olimpiete Ieva Zunda ieguva Starptautiskā maģistra grādu Sporta menedžmentā SOK Olimpiskās Solidaritātes programmas MEMOS ietvaros.

Izmantojot Olimpiskās Solidaritātes piedāvāto iespēju nacionālo olimpisko komiteju darbiniekiem gūt jaunu pieredzi un pilnveidot savas profesionālās iemaņas, LOK Olimpiskās Izglītības un informācijas programmu vadītāja Aija Erta no 2009.gada 4.oktobra līdz 14.decembrim strādāja Jaunzēlandes Olimpiskajā komitejā, kur viņai tika uzticēti pienākumi, kas saistīti ar Olimpiskā muzeja darbību un Olimpiskās komitejas izglītības programmām.

Par nozīmīgākajiem gada notikumiem sportā uzzinājām un tos atzīmējām 2009.gada 23.decembrī, kad „Sapņu fabrikā”, LTV1 tiešraidē notika pasākums „Gada balva sportā 2009”.Par tradīciju kļuvušais valsts mēroga pasākums notika jau piekto reizi. Tā rīkošanā aktīvi piedalījās LOK, piesaistot SOK Olimpiskās Solidaritātes finansējumu.

Tuvojoties XXI Ziemas olimpiskajām spēlēm Vankūverā, LOK īstenoja unikālu projektu „Vienoti uzvarai!” ar mērķi dot iespēju sporta līdzjutējiem apliecināt savu atbalstu Latvijas olimpiskajai komandai. Projektam tika piesaistīti interneta portāls „Draugiem.lv”, vides reklāmas kompānija „JCDecaux” un dizaina aģentūra „Rhino”.

Mēnesi pirms spēlēm Rīgā un vēl septiņās Latvijas pilsētās - sabiedriskā transporta pieturvietās un vides reklāmas stendos parādījās  bobslejista Jāņa Miņina, kamaniņu braucējas Maijas Tīrumas un Latvijas hokeja izlases vārtsarga Edgara Masaļska fotoportreti, kas tika izveidoti no portāla „Draugiem.lv” lietotāju profila bildēm. Savu atbalstu olimpiešu portretu izveidei deva 25 000 „Draugiem.lv” lietotāji.

Projektu tuvāk apskatīt un sameklēt sevi vai savus draugus fotomozaīkās iespējams vēl tagad, atverot LOK oficiālo mājas lapu www.olimpiade.lv .

2009.gadā tika veikti arī būtiski uzlabojumos LOK oficiālajā Interneta mājas lapā www.olimpiade.lv , to modernizējot un uzlabojot tās navigāciju un lietošanas iespējas. Pēc oktobrī veiktās mājas lapas atjaunošanas, to apskatījuši vairāk nekā 125 000 Interneta lietotāji.

Pateicoties Olimpiskās Solidaritātes atbalstam gada beigās tika izveidota arī oficiālā LOK mājas lapa par Latvijas Olimpisko delegāciju XXI Ziemas Olimpiskajās spēlēs Vankūverā www.olimpiade.lv/vankuvera . Arī šīs mājas lapas apmeklētība bija negaidīti liela, jo Olimpisko spēļu norises laikā to izmantoja 50 000 Interneta lietotāji.

Sadarbībā ar Latvijas Olimpisko akadēmiju, 12.maijā Olimpiskajā sporta centrā Rīgā tika organizēts Olimpiskais vides seminārs ”Sporto, saudzējot dabu!”. Seminārs notika, sadarbojoties ar SOK, stāstot jauniešiem par SOK un Nacionālo olimpisko komiteju attieksmi un darbu vides saglabāšanā, vairojot skolēnu izpratni par sociālo atbildību pret vidi savā skolā un ārpus tās. Semināra darbā līdzdarbojās olimpieši-kamaniņu braucēji Juris un Andris Šici.

Semināra dalībnieki noslēgumā kopā ar olimpisko spēļu čempioniem Jāni Lūsi un Igoru Vihrovu, kā arī ar sudraba medaļas ieguvējiem šķēpmešanā Ainaru Kovalu un Vadimu Vasiļevski iestādīja kokus. Olimpiskajā alejā pie Olimpiskā centra.

 

Administratīvie izdevumi

Izlietotais finansējums Ls 400 775

Finansējums izlietots LOK programmu organizatoriskās vadības nodrošināšanai – LOK štata darbinieku un līgumdarbinieku darba algai un sociālā nodokļa samaksai, saskaņā ar LOK Izpildkomitejas apstiprināto amata algu sarakstu. Izdevumos ietilpst arī LOK darbinieku veselības apdrošināšanas maksājumi.

Saimnieciskie izdevumi

Izlietotais finansējums Ls 148 955

Finansējums izlietots LOK darbības tehniskajai nodrošināšanai – biroja telpu Elizabetes ielā 49 nomas un komunālajiem maksājumiem, maksai par sakaru pakalpojumiem (teletīkls, Internettīkls, pasts), datortehnikas un tai nepieciešamās programmatūras iegādei, transporta izdevumiem, kā arī citām saimnieciskām vajadzībām.

Īpašiem mērķiem iezīmētie līdzekļi

Izlietotais finansējums Ls 1 514 895

Sponsorēšanas, ziedojumu un mērķdotāciju līgumos noteikto programmu un pasākumu īstenošanai izmantotie līdzekļi.