Olimpiskās kustības

reģionālās attīstības programma

2011. – 2016. gadam

Rīga

2010. gads

Kopsavilkums

SPORTS ir sabiedrības dzīves neatņemama sastāvdaļa, kas ietver dažāda veida brīvprātīgas un organizētas aktivitātes, veselības, garīgās un fiziskās labsajūtas uzlabošanai, kā arī sportisko rezultātu sasniegšanai gan vietēja, gan plaša mēroga sacensībās.

Saskaņā ar 2002. gada 28. novembrī pieņemto Sporta likumu un Latvijas Olimpiskās komitejas (turpmāk – LOK) 2010. gada 26. maija Izpildkomitejas sēdē apstiprināto Latvijas Olimpiskās komitejas Reģionālās programmas komisijas darbības nolikumu, ir izstrādāta Olimpiskās kustības reģionālās attīstības programma (turpmāk – Programma). Programma izstrādāta periodam līdz 2016. gadam, ņemot vērā olimpiskos ciklus.

Programma izstrādāta, pamatojoties uz:

• Sporta likumu;

• Sporta politikas pamatnostādnēm;

• Nacionālo sporta attīstības programmu 2006. – 2012. gadam.

• Latvijas Olimpiskās komitejas Reģionālo programmu komisijas darbības nolikumu;

• Konsultācijām ar reģionālajiem olimpiskajiem centriem un sporta veidu federācijām;

Programmas realizācijā sadarbojas LOK , reģionālie olimpiskie centri, pašvaldības un attiecīgo sporta veidu federācijas.

Programma balstās uz starptautiski atzītiem principiem un normām, kas noteiktas Eiropas sporta hartā, Olimpiskajā hartā, Sporta ētikas kodeksā, Antidopinga konvencijā un citos dokumentos.

Programmas mērķu sasniegšanai un īstenošanai nepieciešamo finansējumu veido:

• LOK finanšu līdzekļi;

• Pašvaldības finanšu līdzekļi;

• Citi finanšu līdzekļi.

1. Programmas mērķi un apakšmērķi

Programmas mērķis ir Latvijas reģionos pilnveidot apstākļus veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības veidošanai, kā arī ieteikt galvenos reģionu sporta attīstības virzienus, ņemot vērā reģionālo olimpisko centru un sporta veidu olimpisko centru iespējas.

Programmas mērķis sasniedzams, radot apstākļus četru apakšmērķu realizācijai:

1. lai katram cilvēkam būtu iespējas nodarboties ar sportu (Sports visiem);

2. lai katrs bērns un jaunietis varētu nodarboties ar sportu, nosakot valsts atbildību par bērnu un jauniešu fizisko izglītību, sekmējot jauno sportistu meistarības pilnveidi un nodrošinot visa veida resursu plānošanu un izmantošanu bērnu un jauniešu sportam (Bērnu un jauniešu sports);

3. lai talantīgie sportisti un nacionālo izlašu komandas (t. sk. sporta spēļu komandas) varētu sagatavoties un startēt olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos (sporta spēļu atlasēs un finālturnīros) (Augstu sasniegumu sports);

4. lai cilvēki ar kustību traucējumiem varētu nodarboties ar sportu atbilstoši viņu spējām iesaistīties pielāgotās sporta aktivitātēs (Sports cilvēkiem ar kustību traucējumiem).

Veiksmīgai programmas mērķa sasniegšanai nepieciešams:

• atbalsts valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību, nevalstisko sporta organizāciju un visas sabiedrības līmenī;

• pietiekami finansiālie resursi programmas un atsevišķu tās sadaļu ieviešanai;

• programmas īstenošanas koordinācija, vadība, pārraudzība un izvērtēšana;

• cilvēkresursu nodrošinājums.

Visi veicamie uzdevumi tiks realizēti divos virzienos virzienos:

1. Reģionālo olimpisko centru un olimpisko sporta veidu centru darbības nodrošināšana un attīstība;

2. Sporta aktivitātes:

• Sports visiem;

• Bērnu un jauniešu sports;

• Augstu sasniegumu sports;

• Sports cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

2. Plānotie Programmas politikas darbības rezultāti

Programmas ieviešanas galvenais rezultāts būs fiziskajās aktivitātēs iesaistīto cilvēku, īpaši bērnu un jauniešu, skaita palielināšanās, iedzīvotāju mazkustīguma rādītāju samazināšanās un veselības stāvokļa uzlabošanās.

Programmas sekmīgas īstenošanas rezultātā nākotnē varētu samazināties nepieciešamība izmantot veselības aprūpes pakalpojumus. Bērnu un jauniešu iesaistīšana sporta aktivitātēs veicina nepilngadīgo noziedzības līmeņa samazināšanos, sekmējot nepilngadīgo izglītības līmeņa paaugstināšanos.

Iespēju robežās pielāgojot olimpiskos centrus sporta nodarbībām cilvēkiem ar kustību traucējumiem, tiks sekmēta viņu iekļaušanās sabiedrībā.

Sekmīgi Latvijas labāko sportistu starti starptautiskajā līmenī ievērojami veicinās Latvijas valsts tēla atpazīstamību pasaulē, un iedzīvotāju lepnumu par savu valsti, tiks veicināta arī uzņēmēju ieinteresētība atbalstīt sportu.

Tiks sekmēta mūsdienīgu tehnoloģiju ieviešana , palielināsies sporta preču ražošana un to apgrozījums.

Sporta sacensību rīkošana (Eiropas un pasaules čempionāti, Eiropas un pasaules kausa posmi, Latvijas Olimpiāde, Latvijas Jaunatnes olimpiāde, Latvijas Universiāde, skolēnu sporta sacensību organizēšana, kā arī dažādu tautas sporta pasākumu organizēšana) sekmēs tūrisma attīstību vietējā un starptautiskā līmenī.

3. Galvenie uzdevumi Programmas rezultātu sasniegšanā

3.1. REĢIONĀLIE OLIMPISKIE CENTRI/ OLIMPISKO SPORTA VEIDU CENTRI

Reģionālais olimpiskais centrs/olimpisko sporta veidu centrs ir patstāvīga sporta organizācija, kas nodarbojas ar olimpiskās kustības popularizēšanu, augstu sasniegumu sporta un tautas sporta pasākumu atbalstu Latvijas novados un pašvaldībās.

2001. gada 12. decembrī LOK Izpildkomitejas sēdē tika pieņemti noteikumi par reģionālo olimpisko centru izveidi, kuru pamatā darbojas sekojoši pamatprincipi:

• projektus izstrādāt sadarbībā ar pašvaldībām un sporta veidu federācijām, nodrošinot partnerības principu un ievērojot vispārējās prasības olimpisko centru darbībā;

• izveidot olimpiskos centrus lielākajās pilsētās, kur ir augstskolas, tādējādi nodrošinot iespēju nodarboties ar sportu ne tikai profesionāliem sportistiem, bet arī studentiem un ikvienam pilsētas iedzīvotājam;

• paredzēt iespēju olimpiskos centrus izmantot kultūras, mākslas un citiem pasākumiem, tādējādi atbalstot pašvaldības sociālo funkciju pildīšanu.

Reģionālo olimpisko centru izveidošana, sadarbībā ar attiecīgo sporta veidu federācijām un pašvaldību , liecina par augstu sportisko aktivitāšu attīstības līmeni attiecīgajā teritorijā un pašvaldības rūpēm par bērniem un jauniešiem.

Šobrīd Latvijā pēc pašvaldības un LOK partnerības principa darbojas 6 reģionālie olimpiskie centri un 6 olimpisko veidu sporta centri.

Katram olimpiskajam centram ir specializācija vairākos vai tikai dažos sporta veidos.

Par reģionāliem olimpiskajiem centriem uzskatāmi Olimpiskais sporta centrs Rīgā, Ventspils Olimpiskais centrs, Vidzemes Olimpiskais centrs Valmierā, Liepājas Olimpiskais centrs, Daugavpils Olimpiskais centrs un Jelgavas Olimpiskais centrs.

Par olimpisko sporta veidu centriem uzskatāmi Siguldas Olimpiskais centrs -specializējies slēpošanā, Limbažu – vieglatlētikā, smaiļošanā un kanoe, Ziemeļvidzemes Olimpiskais centrs Gulbenē – slēpošanā, biatlonā un vieglatlētikā, Cēsu olimpiskais centrs – slēpošanā un biatlonā.

Katrs no centriem dod savu pienesumu Latvijas sporta attīstībā un izvirza par prioritāriem konkrētus sporta veidus, tādējādi nodrošinot augsta līmeņa sporta bāzi attiecīgajiem sporta veidiem.

Nodrošinot 51 sporta veidu (futbols, telpu futbols, volejbols, basketbols, teniss, galda teniss, rokasbumba, paukošana, peldēšana, fitness, aerobika, sporta dejas, joga, taekvondo, smagatlētika, vieglatlētika, vingrošana, džudo, bokss, grieķu-romiešu cīņa, brīvā cīņa, hokejs, šaušana, kērlings, šorttreks, daiļslidošana, kalnu slēpšana, snovbords, distanču slēpošana, riteņbraukšana, BMX, MTB, svaru bumbu celšana, smaiļošana, kanoe, pludmales volejbols, florbols, badmintons, fingerbords, frīsbijs, klints kāpšana, ūdens aerobika, svarcelšana, BMX freestyle, skeitbords, galda hokejs, šahs, biatlons, mākslas vingrošana, golfs, regbijs) olimpiskie sporta centri katru dienu 2009. gadā uzņēma ap 9180 apmeklētājiem, kas gadā sastāda ap 3 300 000.

Galvenie olimpisko centru uzdevumi sadarbībā ar pašvaldību un sporta federācijām:

1. uzlabot sabiedrības informētību par olimpiskajiem centriem un to pasākumiem (pielikums Nr. 1 un Nr. 2);

2. piedāvāt attiecīgā sporta veida nodarbības dažādos sagatavotības līmeņos;

3. veidot sadarbību ar sporta skolām un klubiem, sekmējot bērnu un jauniešu fiziskās sagatavotības līmeņa attīstību;

4. izskatīt iespēju noteikt prioritāros sporta veidus, balstoties uz ilggadējām sporta veidu attīstības tradīcijām pašvaldībā;

5. rūpēties par olimpiskā centa materiālo bāzi, nacionālo sporta bāzu un labiekārtošanu;

6. meklēt iespējas papildus finanšu līdzekļu (tai skaitā ES struktūrfondu) piesaistei, kā arī valsts un pašvaldību izglītības iestāžu skolu audzēkņu nodarbībām olimpiskajos centos;

7. meklēt iespējas iesaistīt privātos investorus ;

8. nodrošināt Olimpiskās dienas (nedēļas) pasākumus.

Olimpisko centru izveides un darbības vispārīgie noteikumi, kas apstiprināti LOK izpildkomitejā 2005. gada 21. jūnijā, skatāmi pielikumā Nr. 3 un attiecināmi uz reģionālo olimpisko centru un sporta bāzu uzdevumu h apakšpunktu.

3.2. SPORTA AKTIVITĀTES

3.2.1. SPORTS VISIEM

Sports visiem tiek uztverts kā veselīgs dzīvesveids un saturīgs brīvā laika pavadīšanas veids, piemēram, strādājošo sports, masu skrējieni, veterānu sports, institūciju un organizāciju sporta spēles, sporta un fitnesa centru apmeklēšana, pludmales volejbols, strītbola turnīri u. tml., kur sacensības tiek izmantotas kā instruments un līdzeklis, ieinteresējot un dažādojot sportošanu dažādās vecuma grupās un kategorijās.

Olimpiskie centri dod iespēju nodarboties ar sportiskām aktivitātēm dažādu līmeņu un dažādas fiziskās sagatavotības pakāpes sportistiem, kā arī visu vecuma grupu pārstāvjiem, liekot akcentu uz bērnu un jauniešu sporta attīstību – durvis ir atvērtas ne tikai augstu sasniegumu sportam, un profesionālā sporta attīstībai, bet arī amatieru līmeņa sportistiem, kuri vēlas pilnveidot savas sportiskās iemaņas, kā arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Galvenie virzieni:

1. iedzīvotāju plaša iesaistīšana sporta aktivitātēs;

2. sacensību rīkošana sabiedrības izglītošanai un iepazīstināšanai ar konkrēto sporta veidu;

3. iespēju nodrošināšana piedalīties sporta aktivitātēs cilvēkiem bez iepriekšējas sagatavotības;

4. vienotu sporta pasākumu un sacensību kalendāra izveidošana;

5. informatīva rakstura materiālu – bukletu, interneta mājas lapu izveidošana.

3.2.2. BĒRNU UN JAUNIEŠU SPORTS

Šīs programmas ietvaros ar bērnu un jauniešu sports ir darbs ar jauniešiem sporta izglītības iestādēs un sporta klubos, kas darbojas olimpiskajos centros .

Galvenie darbības virzieni:

1. vienlīdzīgas iespējas katram jaunietim nodarboties ar sportu;

2. sadarbībā ar pašvaldību un sporta veidu federāciju panākt, lai tiktu nodrošināts nepieciešamais sporta ekipējums;

3. radīt iespēju jauniešiem pilnveidot savu talantu, specializējoties kādā sporta veidā, apmeklējot mācību – treniņu nodarbības;

4. nodrošināt sporta veida padziļinātu apguvi – sporta skolā, bērnu un jauniešu centra pulciņu nodarbībās, vispārizglītojošo un arodskolu ārpusskolas pulciņu nodarbībās, sporta klubos sertificētu pasniedzēju vadībā;

5. atbalstīt sporta spēļu komandu sagatavošanu.

3.2.3. AUGSTU SASNIEGUMU SPORTS

Ar augstu sasniegumu sportu šajā programmā tiek saprasts jauniešu (sākot no 14 gadu vecuma), junioru/kadetu un pieaugušo/elites izlases komandu kandidātu un dalībnieku gatavošanās un piedalīšanās sacensībās, un viss, kas saistīts ar mācību – treniņu procesa un sacensību procesa organizatorisko, metodisko, finansiālo, zinātnisko, medicīnisko, tehnisko nodrošinājumu.

Galvenie darbības virzieni:

a)treniņu procesa nodrošināšana;

b) sacensību un komplekso sporta pasākumu rīkošana.

4. Korporatīvā sociālā atbildība

Olimpiskie centri savā darbībā ievēro korporatīvās sociālās atbildības principus un īsteno konkrētus sociālos mērķus.

Tas nozīmē dot iespēju iesaistīties sporta dzīvē un aktivitātēs maznodrošinātām ģimenēm, cilvēkiem ar kustību traucējumiem, rīkojot arī labdarības akcijas.

Reizi gadā notiek Latvijas Olimpiskā diena, kurā var piedalīties daudzi Latvijas iedzīvotāji un nodarboties ar dažādiem sporta veidiem bez maksas.

Līdzīgs projekts ir arī Atvērto durvju dienas, kuras ir plaši apmeklētas un kurās iespējams uzzināt, ar kādām aktivitātēm iespējams nodarboties olimpiskajos centros un izmēģināt savus spēkus katrā no sporta veidiem, kurus tie piedāvā.

Sadarbībā ar pašvaldībām, to sociālajiem dienestiem un citām institūcijām arī ikdienā maznodrošinātajām ģimenēm jādod iespēja saņemt pakalpojumus par zemāku samaksu, , lai maznodrošinātie bērni varētu nodarboties ar savu izvēlēto sporta veidu.

5. Uzdevumu izpildes laika plānojums

Programmas uzdevumu un aktivitāšu izpildes laika plānojums ietver laika posmu no 2011. līdz 2016. gadam.

6. Uzdevumiem atbilstošs piešķirtā un papildus nepieciešamā finansējuma plānojums

6.1. LOK FINANŠU LĪDZEKĻI

Izstrādājot kārtējā gada budžetu, LOK ik gadu paredz finansējumu olimpisko centru darbībai, .

LOK finansējums var tikt iedalīts no:

• Valsts budžeta līdzekļiem;

• LOK saimnieciskās darbības ieņēmumiem vai sponsoru piešķirtā finansējuma.

6.2. PAŠVALDĪBAS FINANŠU LĪDZEKĻI

Izstrādājot un apstiprinot pašvaldības gada budžetu, pašvaldībai ik gadu būtu jāparedz finansējumu:

• bērnu un jauniešu sporta attīstības programmām;

• olimpisko centru sporta pasākumiem;

• olimpisko centru materiālās bāzes uzturēšanai un ekspluatēšanas izdevumiem.

6.3. STARPTAUTISKĀ OLIMPISKĀ KOMITEJA UN OLIMPISKĀ SOLIDARITĀTE

Pateicoties iespējai piesaistīt finansējumu no Starptautiskās Olimpiskās komitejas (turpmāk – SOK) organizācijas Olimpiskā Solidaritāte (Olympic Solidarity) (turpmāk – OS) olimpiskajos centros var tikt īstenotas dažādas ar sociālu ievirzi saistītas aktivitātes.

Nacionālās olimpiskās komitejas var pieteikt attiecīgas programmas līdzfinansējuma saņemšanai.

Olimpiskie centriem ir jāapzinās atbildība atbildību par integrēšanos pilsētvidē un vides nepiesārņošanu teritorijā, kas atrodas ap tiem.

6.4. PAŠU IEŅĒMUMI/BUDŽETS

Olimpiskie centri un sporta bāzes, izstrādā savu gada budžetu.

7. Par uzdevumu izpildi atbildīgās institūcijas

Atbildīgā institūcija par programmas ieviešanas rezultātu pārraudzību un ietekmes novērtēšanu ir LOK un olimpiskie sporta centri .

8. Pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība

Visas programmas īstenošanā iesaistītās institūcijas reizi gadā (līdz attiecīgā gada 1. februārim) LOK iesniedz pārskatus par programmas īstenošanā paveikto – pārskata par olimpisko centru darbības kvalitatīvajiem rādītājiem formā (pielikums Nr. 1), vienlaikus norādot ar izpildi radušās problēmas.

9. Lejupielādējami pielikumi

Pārskats par olimpisko centru darbības kvalitatīvajiem rādītājiem

Olimpisko centru izveides un darbības vispārīgi noteikumi