Tāds ir Latvijas komandas veikums XI Eiropas jaunatnes olimpiādē Trabzonā, kas pēc izcīnīto medaļu skaita mūs 49 valstu konkurencē ierindo 22. vietā. Aiz mums paliek pat tādas sporta lielvalstis kā Grieķija (1 – 1 – 0), Somija (0 – 2 – 1) un Austrija (0 – 1 – 1). Augstajā desmitajā vietā, pateicoties savu peldētāju, vieglatlētu, basketbolistu, tenisistu un vingrotāju panākumiem, atrodas Lietuva (3 – 4 – 3). Diemžēl šajā olimpiādē bez medaļām palika Igaunija.

Sešas bagātākās XI Eiropas Jaunatnes olimpiādes valstis
1. Krievija 21 – 17 – 16
2. Lielbritānija 17 – 10 – 6
3. Ukraina 8 – 4 – 3
4. Itālija 7 – 12 – 12
5. Rumānija 6 – 7 – 1
6. Ungārija 5 – 3 – 5

Iepriekšējā olimpiādē Tamperē mūsu jaunieši izcīnīja pa divām sudraba un bronzas medaļām. Kopā desmit olimpiādēs, kurās Latvija piedalījusies, gūtas 32 godalgas.

Skanot aplausu zalvēm un bravo saucieniem, centrālajā tenisa kortā, daudz neskatoties ne pa labi, ne pa kreisi, un šoreiz, neļaujot vaļu arī liekām emocijām, apņēmīgi pēc zelta medaļas gāja mūsu Jeļena Ostapenko. Jau pirmajā setā rīdziniece divas reizes lauza ar pirmo numuru izliktās krievietes Uļjanas Avzatuļinas servi un 6:2. Otrajā pretiniece visiem spēkiem centās noturēties virs ūdens. Jeļenai viņas servi izdevās lauzt tikai tad, kad rezultāts bija 3:3. Ar to arī pietika, lai krieviete pazustu neveiksmju dzelmē – 6:3! Jaunatnes olimpiādes pirmā zelta medaļa Latvijai tenisā (pirms tam to spēja izcīnīt tikai vieglatlēti) un Jeļena varēja dalīt autogrāfus, kā arī teikt lielu paldies savai mammai un trenerei Jeļenai Jakovļevai, kurai tieši pirms finālspēles nācās doties prom uz starptautisku treniņnometni ar citiem audzēkņiem. Jāpiebilst, ka Avzatuļinu pusfinālā krietni bija nogurdinājusi čehiete Katerina Siņiakova, kurā cīņā par bronzas medaļu pārspēja itālieti Beatrisi Lombardo.

Bet Trabzonā olimpiādes piektā un pēdējā diena bija tikai sākusies. Jeļenai kļūstot par čempioni, supermodernajā peldbaseinā brīnumdarbus atkal veica Jānis Šaltāns. Tāpat kā 50m kraulā, arī 100m peldējumā uz muguras ar jaunu personisko rekordu priekšsacīkstēs viņš bija sasniedzis otro labāko rezultātu.

Arī finālā olimpiādes un iespējams arī visas Latvijas garākais peldētājs (198 cm) rīkojās pēc iepriekšējās dienas scenārija. „Pirmajos 50 metros centos turēties līdzi līderim britam Natanam Teodorim, tad pirmais taisīt apgriezienu, jo esmu garāks, varu ātrāk izmest kājas uz priekšu, tad taisīt garāku izeju un virs ūdens iznirt viņam priekšā,” pēc sava otrā sudraba fināla stāstīja Jānis. „Visu izdarīju pareizi, tomēr Natans ir izturīgāks, viņš jau divsimt metros kļuva par čempionu. Vienalga ar savu rezultātu esmu ļoti apmierināts.”

Kā nu ne – sporta skolas Rīdzene audzēknis Jānis Šaltāns ne tikai par divām sekundēm samazinājis savu personisko rekordu, bet arī, būdams jaunietis, labojis Latvijas rekordu. Mūsu valsts laikos nekas tāds neesot pieredzēts, norādīja treneris Germans Jakubovskis.
„Viņš ir talantīgs un arī ļoti čakls puisis,” piebilda Jāņa trenere Gaļina Broka, kas tika atzīta par gada labāko jaunatnes treneri.
„Man nepietiek, es gribu vēl, vēl un vēl,” ar divām sudraba medaļām kaklā smaidīja Jānis Šaltāns. „Es gribu smagāk trenēties, lai beidzot būtu arī pirmais!”
Par čempionu kļuva Natans Teodoris (Lielbritānija ) – 57,16, 2. Jānis Šaltāns (Latvija) – 57,43, 3. Jevgeņijs Sedovs (Krievija) – 57,66.

Eiropas čempions Gļebs Talalujevs pirmajā džudo cīņā (līdz 90 kg) desmit sekundēs pieveica mājnieku turku Mehmetu Remzi Kasaru. Arī ceturtdaļfināla cīņā ar Ahmedu Magomedovu no Krievijas mūsējais bija vadībā. Bet tad 20 sekundes pirms cīņas beigām… „Gļebs nevajadzīgā brīdī iegriezās metienā, pretinieks viņu ar rokām noturēja un, izpildot kontrpaņēmienu, guva ippon uzvaru,” acumirklīgo neveiksmi izanalizēja Gatis Mīlenbergs. „Gandarījuma turnīra pirmajā cīņa bosnieti Slobodanu Džordu Gļebs uzreiz nometa ar wazari, noturēja 20 sekundes un guva tīru uzvaru. Ar itāli Dāvidu Pocci bija grūtāka cīņa, bet arī – divi wazari un uzvara mūsu.”
Cīņā par bronzas medaļu Gļebam pretī nāca Lī Kohmans no Izraēlas, kurš Eiropas čempionātā izcīnīja trešo vietu, turklāt bija jūtams, ka fiziskajā sagatavotībā viņš krietni pielicis. Tomēr rīdzinieks guva uzvaru ar skaistu tehnisku metienu pirms cīņas laika beigām. Bronza, kas mūsu karognesēja sejā ievilka tikai skumju smaidu, viņš bija gatavojies zeltam.
„Bija grūtāk nekā Eiropas meistarsacīkstēs,” pēc turnīra atzina Gļebs Talalujevs. „Tagad visi zināja, ka esmu čempions, un pētīja, kā ar mani cīnīties. Tagad man jāgatavojas pasaules čempionātam, kas 14. augustā notiks Kijevā.”
Par čempionu kļuva ukrainis Antons Savickis, kurš finālcīņā pārspēja azerbaidžāni Džalilu Šukurovu.

Teniss šajā olimpiādē ir mūsu cēlākais sporta veids, džudo otrs bagātākais aiz peldēšanas, jo svara kategorijā līdz 81 kg sudraba medaļu izcīnīja Artūrs Sokolovskis.

Ar katru spēli saliedētāka un prasmīgāka kļuva mūsu basketbolistu komanda, kas šajā turnīrā bija visjaunākā. „To, ko citi noslīpēja pārbaudes spēlēs, mums nācās apgūt sacensībās, jo dažas dienas pirms olimpiādes varējām samēroties spēkiem tikai ar igauņiem un lietuviešiem,” norādīja komandas galvenais treneris Mārtiņš Zībarts.
Spēlē par piekto vietu Latvija otro reizi trijās dienās tikās ar Melnkalni un šoreiz uzvarēja 70:61 (16:20, 21:11, 8:16, 25:14). „Pirmo puslaiku uzvarējām diezgan pārliecinoši, bet tad laikam par ātru sapriecājāmies,” spēli komentēja Mārtiņš Zībarts. „Trešo ceturtdaļu jau zaudējām, bet pēdējā atkal atguvām iepriekš uzķerto ritmu. Visā turnīrā visstabilāk nospēlēja Rūdolfs Strādnieks. Jāuzteic Ričarda Meldera cīņasspars un azarts, tāda otra spēlētāja mums nebija. Labā līmenī, gan ar atsevišķiem kritumiem spēlēja enerģiskais Artis Arnītis. Rihards Lomažs, atskaitot vienu spēli, bija stabilākais snaiperis no trīs punktu līnijas, un arī šodien guva ļoti svarīgus punktus. Viena laba spēle bija Dāvim Zonnem, kam krietni jāuzlabo fiziskā kondīcija. Pēdējās divās spēlēs iepriecināja Gustavs Treimanis, kurš mūsu rotācijā deva atelpu citiem. Pirmajā un pēdējā spēlē komandai labu pienesumu sniedza Dāvis Ērglis. Pārējie laukumā tika pārāk maz, lai viņu sniegumu novērtētu objektīvi.”
Spēlē ar Melnkalni mūsu komandā rezultatīvākie bija Rūdolfs Strādnieks (16), Rihards Lomažs (15), Ričards Melderis un Dāvis Ērglis (pa 9). Pretiniekiem – Stefans Kasalica (15), Milans Pesičs (14), Milošs Andeličs (9).
Septīto vietu izcīnīja Krievija, kas ar 71:64 pārspēja Igauniju.
Uzvarot Serbiju ar 86:79, par čempioniem kļuva lietuvieši. Bronzas medaļas turkiem, kas ar 71:62 pārspēja grieķus.

Šajā tūkstošgadē šī ir pirmā olimpiāde, kurā bez medaļām paliek mūsu vieglatlēti. No divdesmit sportistu lielās komandas visaugstāko – ceturto vietu izcīnīja Rēzeknes Valsts ģimnāzijas 11.klases audzēkne Gunta Latiševa Čudare, kura trenējas tikai nepilnu gadu un 200 m sprintā sasniedza jaunu personisko rekordu – 24,24. „Ja distance būtu mazliet garāka, finišētu trešā,” ar smaidu nopūtās Gunta. „Man ātrums tikai beigās parādās, varbūt jādomā par 400 metriem.” Lai nu kā, bet skaidrs ir viens, ka treneris Pēteris Stripkāns Guntu ir nolicis uz īstā ceļa.
Par čempioni kļuva krieviete Jekaterina Renčina – 23,64, 2. Džustīne Grilē (Beļģija) – 23,94, 3. Anna Hamalainena (Somija) – 24,14.

Šķēpmetējs Gatis Čakšs nespēja iejusties uz slīdīgā ieskrējiena celiņa un savā labākajā piektajā metienā sasniedza 69,15 m, kas deva sesto vietu. Ar 83,42 m uzvarēja ukrainis Jurijs Kušniruks, kurš trīs reizes pārsniedza 80 m robežu. 2. Sebastjans Teikari (Somija) – 75,43 m, 3. Povils Dabasinsks (Lietuva) 73,23 m.
800 m finālskrējienā Valērija Linkēviča finišēja astotā – 2:13,66. Uzvarēja Oļena Sidorksa (Ukraina) – 2:05,26, 2. Kamilla Deblekere (Beļģija) – 2:05,74, 3. Luna Udelhovena (Vācija) – 2:07,30.

Informāciju un foto sagatavoja:
Dainis Caune, žurnāls „Sports”