Publicēta: 18:48 02.03.2010.

Rīga, 2.marts, LETA. Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) neatzīst Valsts kontroles (VK) pārmetumus par to, ka lielākā daļa no valsts budžeta piešķirtajiem līdzekļiem netiek tērēta sporta funkciju īstenošanai, ievērojamu to daļu novirzot administratīvajiem tēriņiem.

Kā aģentūrai LETA uzsvēra LOK prezidents Aldons Vrubļevskis, komiteja valsts budžeta dotācijas saņem no vairākām sporta budžeta apakšprogrammām un lauvas tiesu valsts dotācijas veido finansējums LOK valsts galvoto aizdevumu atmaksai par ieguldījumu olimpisko centru celtniecībā. 2008.gadā tie bijuši 3 733 258 lati jeb 58,8% no visas valsts dotācijas LOK, bet 2009.gadā - 3 289 843 lati jeb 68,2% no kopējās valsts dotācijas.

Vrubļevskis uzsver, ka no minētajām summām nekas netiek tērēts administratīvām un saimnieciskām vajadzībām vai sporta programmām un pasākumiem, jo šo dotāciju nedrīkst izmantot citam mērķim kā vien, atdodot kredītiestādēm valsts galvoto aizdevumu atmaksai.

Tanī pat laikā LOK vairākkārt vērsusi gan Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), gan Finanšu ministrijas un Valsts kontroles uzmanību apstāklim, ka aizdevumu atmaksai paredzētā nauda faktiski nav sporta budžets, bet gan investīciju programma, bet tas nav ticis ņemts vērā.

Savukārt atlikusī dotācijas daļa tiek tērēta sporta veidu federāciju un sporta pasākumu apmaksai, kā arī LOK pasākumiem un administratīvajām un saimnieciskajām izmaksām, tostarp telpu īrei, sakaru un transporta pakalpojumiem un darbinieku algām, izņemot valdes locekļu atalgojumu.

2008.gadā LOK atlikusī valsts dotācijas daļa sportam, administratīvām un saimnieciskām vajadzībām bija 2 431 767 lati, no kuras administratīvajām un saimnieciskajām izmaksām izlietoti 568 170 lati jeb 23,36%, tai skaitā 400 685 lati darba algām, bet pārējie līdzekļi novirzīti sporta federācijām un pasākumiem. Savukārt 2009.gadā, pieaugot aizdevumu atmaksai paredzētās dotācijas daļas īpatsvaram, administratīvās izmaksas samazinājušās.

Attiecībā uz VK pārmetumu par to, ka IZM, piešķirot līdzekļus LOK programmu īstenošanai, nav saņēmusi informāciju par īstenojamajām programmām un tajās iekļautajiem izdevumiem un finansējuma saņēmējiem, Vrubļevskis norāda, ka kontrole ignorējusi faktu, ka atbilstoši normatīvo dokumentu prasībām valsts galvojumus var saņemt tikai tad, ja attiecīgā nozares ministrija dod pozitīvu atzinumu.

IZM sagatavojusi atzinumus par LOK pieteikumiem uz valsts galvojumiem, balstoties uz izsmeļošu normatīvajos dokumentos paredzēto dokumentu paketi. Tādēļ par lielākajām dotācijām, kas paredzētas valsts galvoto aizdevumu atmaksai, gan IZM, gan Valsts kasē, kas kontrolē un uzrauga šo procesu, ir visa iespējamā informācija, ieskaitot biznesa plānus, projektus, aizdevumu atdošanas grafikus un līdzīgu informāciju, uzsver komitejas prezidents.

Viņaprāt, sniedzot šādu atzinumu par sporta programmām, VK nav ņēmusi vērā arī to, ka normatīvie dokumenti nepieprasa programmu kā atsevišķu dokumentu sastādīšanu, pieprasot valsts finansējumu. Taču katras realizējamās programmas un pasākuma tāmes ar norādījumiem, tieši kam tiks izlietoti piešķirtie valsts budžeta līdzekļi, ir IZM rīcībā - šis tāmes tiek pievienotas līgumiem par valsts budžeta dotācijas saņemšanu, savukārt atskaites par izlietojumu tiek iesniegtas, norādot gan konkrētos maksājumus, gan finansējuma saņēmējus.

Jau ziņots, ka VK revīzijā secināts, ka IZM nenodrošina caurskatāmu un efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietošanu sportam un to, ka valsts piešķirtie budžeta līdzekļi sportam pilnā apjomā sasniedz piešķiršanas mērķi un tiek efektīvi izlietoti.

Revīzijas rezultāti liecina, ka IZM sportam piešķirtos līdzekļus administrē necaurskatāmi, tā nav izstrādājusi tādu sporta nozares finansēšanas normatīvo regulējumu, kas nodrošinātu plānveidīgu un uz mērķu sasniegšanu orientētu sistēmas darbību, kā arī nav izveidojusi vienotu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas kārtību, kas nodrošinātu līdzekļu izlietojuma kontroli.

Ministrija nav noteikusi vienotu kārtību, kas nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu sportam izlietojuma kontroli.

VK atklāja, ka revidētās organizācijas, kuras administrē IZM piešķirtos valsts budžeta līdzekļus sportam, pusotra gada laikā administrācijas izdevumiem ir izlietojušas 2 135 833 latus jeb gandrīz piekto daļu (18%) no piešķirtā finansējuma, savukārt LOK un "Latvijas Sporta federāciju padome" (LSFP), SIA "Latvijas Olimpiskā vienība" (LOV) un VA "Nacionālais Olimpiskais sporta metodiskais centrs" sporta federāciju finansēšanai un sporta pasākumu īstenošanai 2008. un 2009.gadā ir izlietojušas tikai aptuveni 35% no kopējiem piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Kaut arī ministrijai nav tiesiska pamatojuma šādai rīcībai, tā piešķir valsts budžeta naudu tālākai sadalei un iesaista tās izlietojuma kontrolē LOK un LSFP. Turklāt, lai arī IZM piešķir līdzekļus LOK programmu īstenošanai, kas 2008.gadā bija 6 345 025 lati un 2009.gadā - 4 823 280 lati, ministrijas rīcībā nav īstenojamo programmu un informācijas par tajās iekļautajiem izdevumiem un finansējuma saņēmējiem.

Ministrija nav noteikusi no valsts budžeta finansēto darba algu principus un pieļaujamo apmēru sporta organizācijās. Tādējādi LOK, LSFP un LOV darbinieku atalgojums 2009.gadā ir krietni, dažviet pat divas un trīs reizes, pārsniedzis vidējo atalgojumu gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā, kritizēja VK.

Valsts budžeta līdzekļi, kas tika piešķirti starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā, ko organizētājs iemaksā kā drošības naudu starptautiskajās organizācijās un pēc noteikta laika atgūst, vismaz 540 000 latu apmērā nav atmaksāti valsts budžetā, norādīja VK.

Sporta organizācijas sadarbības līgumos noteikto pasākumu organizēšanu ir nodevušas nodibinājumiem, tādējādi palielinot šo pasākumu izmaksas. Piemēram, Eiropas Čempionātu basketbolā sievietēm 2009.gadā organizēja nevis biedrība "Latvijas Basketbola savienība", bet gan tās izveidots nodibinājums, administratīvajiem izdevumiem izlietojot 45 843 latus, atklāja VK.

Likumības revīzija "Valsts budžeta līdzekļu sportam administrēšanas atbilstība normatīvo aktu prasībām Izglītības un zinātnes ministrija" veikta par laika posmu no 2008.gada 1.janvāra līdz 30.jūnija 2009. Daži revīzijā analizētie jautājumi attiecas uz 2005.gadu, 2006.gadu un 2007.gadu.

Katrīna Slišāne LETA