9.jūnijā, Siguldā notika Latvijas Sporta skolu direktoru kopsapulce, kurā piedalījās  Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis un ģenerālsekretārs Einars Fogelis. Vrubļevskis sporta skolu direktorus aicināja saglabāt modrību un sekot līdzi strauji mainīgajām situācijām valstī, reaģēt uz tām, kā arī pirms Saeimas vēlēšanām aicināt partijas paust savu attieksmi par sportu un tā finansēšanu.

RUNAS TEKSTS

Jūs esat gadu nostrādājuši jaunu pašvaldību situācijā. Tas ir tikai viens mācību gads, iespējams, ar tiem pašiem audzēkņiem un tiem pašiem treneriem. Taču pakļautība bieži vien ir citai pašvaldībai vai amatpersonai. Tas izraisa izmaiņas. Un ar šim izmaiņām jātiek galā, pirmām kārtām, jums pašiem. Palīgu un padomdevēju nav, jo nevienam nav tādas pieredzes. Tā veidojas darba gaitā. Kaut gan par pieredzi saka arī tā: Pieredze ir zināšanu kopums par situācijām, kas neatkārtosies.

Bet vienalga, tieši jūs paši šobrīd esat visinformētākie un zinošākie par to, kā tad sporta skolām dzīvojas šobrīd, un aptuveni saprotat kā būs turpmāk. Tieši no jūsu argumentētiem un pamatotiem padomiem jāvadās gan ministrijas, gan pašvaldību amatpersonām, plānojot sporta skolu turpmāko darbu pašvaldībās.      

Taču arī Jums jārēķinās, ka konkurence uz valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem pieaug. Gan sporta, gan ārpusklases interešu izglītības lauciņā. Ministrijā konkurence ir starp sporta skolām un pašvaldībām, savukārt pašvaldību teritorijās konkurē sporta veidi un sporta bāzes, tāpat sports un citi ārpusklases nodarbību veidi. Arī izveidojušies sporta klubi un sporta centri ir konkurenti. Konkurē sociālā sfēra, kas ir tieša pašvaldības funkcija. Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Jaunsleinis reiz mums teica – kāds sports, ja pagastvecim jādomā, par kādu naudu pagastā atvērt zupas virtuvi.

Un konkurenci izturēs tie, kas spēs izstāvēt šajā situācijā, kad daudz kas mainās, konkurence pieaug, bet dzīve turpinās. Tie, kas spēs mainīties līdzi attīstības virzienā.

Izturēs tie, kas spēs izsekot strauji mainīgajām situācijām un reaģēt uz tām.

Kā tas bija pagājušā gada jūnijā, kad visiem kopā bija jāaizstāv sporta skolu treneru atalgojuma finansējums, kas tika nogriezts vienā pilnmēness naktī. Laicīgi un pietiekoši asi reaģējot, izdevās aizstāvēt principu un daļu finansējuma nu jau pagājušajam mācību gadam.

Tāda pat reakcija bija, un es domāju, joprojām ir nepieciešama, lai nepieļautu analfabētisku un kaitniecisku Pasaules bankas priekšlikumu pieņemšanu par budžeta tēriņu ietaupīšanu uz sporta nozares finansēšanas pārtraukšanu, nodēvējot finansējumu sportam par valsts “nevajadzīgiem izdevumiem” .

Tikai pateicoties labai sadarbībai ar IZM Sporta departamentu un sporta sabiedrības vienotībai, pagaidām izdevies apturēt tamlīdzīgu ieteikumu virzīšanu tālākai izskatīšanai valdībā. Bet atcerieties – Pasaules bankas gala ziņojumu tiks iesniegts jūlija sākumā, kad visi būsim vasaras darbos un atvaļinājumos. Vai spēsim noreaģēt, ja vajadzēs? Vai skolēnu dziesmu un deju svētki neaizsegs šā gala ziņojuma iesniegšanas laiku un tā saturu? Jābūt modriem, gan mums, sporta sabiedrībai, gan IZM ierēdņiem, kas rūpējas par sporta nozari valstī.

Un LOK un Sporta federāciju padomes iesaistīšanās šajā cīņā par sporta naudu, nebūt nav pašsaglabāšanās reakcija. Tā ir sporta nozares aizstāvēšana. Un arī sporta skolu un pašvaldību sadarbības uzlabošana un nostiprināšana ar sporta veidu federācijām ir nozīmīgs lielums kopējās sporta nozares stiprināšanā un sargāšanā.

Iepriekšējā gada budžeta grozījumi atstājuši paliekošas pēdas visā sporta finansēšanas sistēmā valstī. Tajā skaitā arī augstu sasniegumu sportam. Šogad Latvijas Olimpiskā vienība saņem gandrīz par miljonu latu, bet LOKs par 500000 latu mazāku finansējumu kā pagājušajā gadā. Arī darba algas, kas bija publiskas apspriešanas priekšmets gandrīz divu gadu garumā, šogad LOKā vairs netiek maksātas no valsts budžeta finansējuma, vienlaicīgi tās pēc apmēra pielīdzinātas amatu algām atbilstoši valsts vienotās atalgojuma sistēmas noteiktajam. Piemēram, LOK prezidenta alga šobrīd ir vienāda ar valsts sekretāra algu ministrijā.

Un runa jau faktiski nebija par to, ka kādam alga par lielu, bet gan par to, kāpēc  skolotājam un trenerim alga ir tik maza. Vajag panākt nevis to, ka kādam maksā mazāk, bet gan to, lai jums, treneriem, sporta speciālistiem maksā vairāk, lai par pilna laika darbu jeb slodzi saņemtu algu, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi 21.gadsimtā.

Šā gada rudenī notiks Saeimas vēlēšanas. Uz visiem novadiem un pilsētām dosies aģitbrigādes, mēģinot nomakšķerēt balsis gaidāmajās vēlēšanās. Aicinu, protams, visus piedalīties šajās vēlēšanās, jo tikai piedaloties mēs ietekmējam varas veidošanās mehānismu.

Taču savu izvēli izdariet, pajautājot šiem aģitbrigāžu dalībniekiem no visām partijām, lai viņi publiski pauž savu attieksmi par sportu un tā finansēšanu, par to, vai valstij ir vai nav jāatbalsta sports pašvaldībās, skolās, sporta skolās un arī augstākās meistarības līmenī, vai Latvijā vajag vai nevajag rīkot starptautiskas sporta sacensības, vai Latvijas izlases komandām ir vai nav jāpiedalās Eiropas un Pasaules čempionātos un Olimpiskajās spēlēs. Ceru, ka jūsu uzdotie jautājumi, ja arī uzreiz nesaņemsiet atbildes, liks deputātu kandidātiem domāt par šo tēmu.

Vēlreiz pateicos par Jūsu darbu, novēlu sekmes jaunu talantu meklēšanā un trenēšanā, lai sporta sasniegumi arī nākotnē ļautu priecāties visai tautai kā tas bija Pekinas un Vankūveras Olimpisko spēļu laikā.

Aldons Vrubļevskis

LOK prezidents