30.maijā, Rīgā noslēdzās forums Baltijas reģiona un NVS valstu nacionālajām Olimpiskajām komitejām par nākamā gada Olimpiskajām spēlēm Vankūverā (Kanāda) un sadarbības iespējām nacionālo Olimpisko komiteju starpā.

Forumā piedalījās 15 valstu pārstāvji, Vankūveras (2010) Olimpisko spēļu rīkotāji, kā arī Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) "Olimpiskās Solidaritātes" pārstāvji.  

Darba forums notika 12.reizi un pirmo reizi to pārstāvēja visu Baltijas un NVS Olimpisko komiteju vadošās amatpersonas. Darba gaitā bija iespēja uzklausīt foruma dalībnieku pieredzi, gatavojoties Olimpiskajām spēlēm Vankūverā (2010) un Londonā (2012).

Ar plašu ziņojumu par paveiktajiem un vēl darāmajiem darbiem, gatavojoties 2010.gada ziemas Olimpiskajām spēlēm Vankūverā sniedza Vankūveras ziemas Olimpisko spēļu orgkomitejas Eiropas nacionālo Olimpisko komiteju sadarbības koordinatore Mirjama Berija.

"Visas sacensību arēnas pabeigtas, lai tās pilnībā sagatavotu spēlēm, strādā 1100 darbinieku, kuru skaits tuvākajos mēnešos palielināsies līdz pusotram tūkstotim," ziņoja Vankūveras Mirjama Berija. "Jau apmācīti 800 brīvprātīgie, kuru rindas strauji papildinās. Vankūverā olimpiskā ciemata ēkas uzceltas, turpinās teritorijas iekārtošana. Vistlerā, kur sacentīsies bobslejisti, kamaniņu braucēji, biatlonisti, distanču un kalnu slēpotāji, ciemats pabeigts par 80 procentiem."

Uz žurnāla "Sports" ( http://www.sporto.lv/) jautājumu, kuras problēmas risināšana spēļu rīkotājus uztrauc visvairāk, Berija atbildēja: "Brīvprātīgo izmitināšana un transporta plūsmas organizēšana." Vankūverā pirmo reizi ziemas spēļu atklāšana notiks nevis brīvā dabā, bet gan slēgtā hallē. Kāpēc? "Lai būtu savādāk!" pasmaidīja Berī. "Vankūverā februārī bieži līst un zem jumta visiem būs ērtāk."

Savukārt 2014. gada Soču Ziemas olimpiskajās spēlēs būs ļoti daudz pārsteigumu, nebijušu un neticamu lietu, aģentūrai BNS ( www.bns.lv ) pavēstīja šo spēļu Novērošanas padomes loceklis Krievijas Olimpiskās komitejas pirmais viceprezidents Viktors Hotočkins.

''Mēs ļoti vēlamies, lai šīs olimpiskās spēles būtu ļoti mūsdienīgas ar visaugstāko tehnikas sasniegumu izmantošanu,'' aģentūrai BNS sacīja Hotočkins. ''Vēlamies parādīt arī visu labāko, kas Krievijai patlaban ir arī teātra, baleta un mākslas jomā. Atklāšanas un slēgšanas ceremonijās plānots vēl kas pavisam nebijis, daudzas neticamas lietas. Taču tas ir rīkotāju noslēpums.''

''Galvenā problēma bija to zemes gabalu, tiesa, nedaudz, iegūšana, kas bija plānoti olimpiskajiem mērķiem. Vajadzēja izdot speciālus likumus. Problēma ir arī ekoloģiskā situācija, jo tur ir īpaši aizsargājama dabas zona Krasnaja Poļana. Saistījāmies ar visām organizācijām, kas cīnās par vides saglabāšanu, tagad strādājam kopā un viņi ir mūsu draugi. Mēs vēlamies ne tikai saglabāt jau esošo dabu, bet iet vēl tālāk, atjaunojot leopardu populāciju. Pirms ļoti daudziem gadiem Soču apkaimē bija leopardi. Ir jau atvesti vairāki, kas tagad dzīvo voljērā. Vēlamies, lai pēc Soču spēlēm viņi paliktu dzīvot šajā rezervātā. Līdzīgi kā Vankūveras spēļu rīkotāji pašlaik veic programmu grizli lāču saglabāšanai, kas vienmēr dzīvojuši Vistlerā,'' sacīja Hotočkijs.

Darba kārtībā bija iekļauti jautājumi arī par nacionālo Olimpisko komiteju attīstības tendencēm un dažādām sadarbības iespējām. Arī LOK ģenerālsekretārs Einars Fogelis dalījās Latvijas reģionālo Olimpisko sporta centru programmas attīstības pieredzē.

Nākamajā foruma dienā - 30.maijā, LOK vadība foruma dalībniekus iepazīstināja ar Olimpiskā sporta centra darbību Rīgā (Grostonas ielā 6b).

SOK "Olimpiskā Solidaritāte" forumu uzticēja organizēt Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK), kas 2007.gada veiksmīgi noorganizēja Eiropas Olimpisko komiteju ģenerālsekretāru un delegāciju vadītāju semināru. Semināra finansējumu nodrošina Olimpiskā "Solidaritāte" un Latvijas Olimpiskā komiteja.