RĪGA, FEB 24, BNS - Bukmeikeru uzņēmumus un legālu derību slēdzējus Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Žaks Roge neuzskata par sporta ienaidniekiem, bet gan par pilntiesīgiem sadarbības partneriem, kuru finansējums komandām nav nekas nosodāms.

Ne jau derību slēgšanas uzņēmumi sūta savus darbiniekus pie sportistiem, lai viņi veiktu krāpnieciskas darbības, aģentūrai BNS pastāstīja Roge. Blēži derību slēgšanā meklējami starp tiem, kas liek likmes, un tie ir noziedzīgu cilvēku mēģinājumi manipulēt ar rezultātiem, uzsvēra SOK prezidents.

"Nesaskatu problēmu, ja derību slēdzēju uzņēmums sponsorē sporta komandas. Derību kompānijas ir mūsu pusē," teica Roge.

Derību uzņēmumam ir jākontrolē likmju likšana, lai pamanītu aizdomīgus darījumus un krāpšanās gadījumā neizmaksātu laimestus. Ja tas tiek ievērots, nav iebildumu pret viņu atbalstu sportam, paskaidroja Roge.

Uzņēmumiem jāveic monitorings, lai atklātu nenormālas novirzes derību likšanā un aizdomīgas dīvainības sporta sacensību norisē, savu skatījumu atklāja Roge. SOK ir vienošanās ar visām derību slēdzēju kompānijām, kas var apturēt laimestu izmaksas, līdz tiek saņemts apstiprinājums, ka nav notikusi krāpšanās. Lai atklātu iespējamas blēdības, jāfiltrē milzīgs informācijas daudzums, taču Roge nešaubās, ka tas ir iespējams ar elektronikas palīdzību.

"Tas ir sarežģīti," situāciju cīņā pret krāpšanos raksturoja Roge. "Nesaku, ka esmu optimists. Esmu reālists - tā būs ilga un grūta cīņa. Krāpšanās notiek, mēs to nevaram noslēpt. Protams, daudz kas notiek slēpti un zem ūdens, un mēs zvejojam to, ko neredzam. Taču ir jāstrādā un jācīnās," viņš piebilda, sakot, ka krāpniecība apdraud sporta uzticamību.

Kā bīstamu tendenci Roge uzsvēra krāpnieku centienus spēkus no cīņas rezultāta ietekmēšanas vairāk pārorientēt uz atsevišķām spēles epizodēm, kas vēl jo vairāk sarežģī blēdību atklāšanu. Noziedzīgi ļaudis mēģina kontaktēties ar sportistiem, lai solītu atlīdzību par noteiktiem pakalpojumiem, kas spēlē var pat neizskatīties savādi. Aizdomīgas ir arī lielas likmes necila ranga spēlēs.

Ja likme ir uz to, ka pie futbola komandas vārtiem pirmajās piecās minūtēs izpildīs trīs stūra sitienus, nav iespējams uzminēt, vai šāda ne gluži parasta situācija ir krāpšanās, vai nē. Arī dubultkļūda tenisa servē var izrādīties gan parasta kļūme, gan iepriekš ieplānota krāpnieciska rīcība, problēmas blēdību atklāšanā iezīmēja Roge.

SOK prezidentu ne tik daudz satrauc augstākā līmeņa sports, jo diez vai kāds atlēts būšot ar mieru krāpnieciska piedāvājuma dēļ atteikties no lielas uzvaras un zelta medaļas. Taču draudi ir zemāka ranga sacensībās, piemēram, zemāku līgu futbolā, kur nav daudz skatītāju un reta ir televīzijas uzmanība, līdz ar to notikumiem mazāk liecinieku un mazāk aizdomu par negodīgu rīcību. Turklāt iegūtie laimesti palīdz atmazgāt netīru naudu, piesaistot noziedzīgu struktūru vēl jo lielāku interesi.

Lai aizdomīgās situācijās rastu pierādījumus, ir vajadzīgas valsts struktūru rīcībā esošas juridiskas sviras, uzskata SOK prezidents. Roge atgādināja, ka Pakistānā ļoti populārajā kriketā trijiem zvaigžņu statusā bijušiem spēlētājiem piesprieda ilgstošu cietumsodu, un pierādījumu vākšanā par viņu sadarbību ar likmju licējiem izšķirošs bija policijas veikums telefonsarunu noklausīšanā. Jo citādi nav iespējams pierādīt, ka bumba neveiksmīgi izmesta ar nodomu, nevis vienkārši kļūdas dēļ, paskaidroja Roge.

Sadarbībā ar valdībām SOK saskata būtiskus ieguvumus, tādēļ cīņai pret krāpniecību 1.martā Lozannā SOK rīkotajā sanāksmē kopā ar Interpola pārstāvjiem piedalīsies pārstāvji no ekonomiski ietekmīgākajām valstīm, kas blēžiem ir pievilcīgas lielāka finanšu apgrozījuma dēļ. Tikai valdības iestādēm ir likumsargu pilnvaras, lai veiktu kratīšanas, telefonsarunu noklausīšanos un atsavinātu dokumentus, kas ir būtiski cīņā pret krāpniekiem, sacīja Roge.

Katrā valstī likumsargiem ir savas prioritātes, taču arvien vairāk valstu aktīvi iesaistās cīņā pret krāpnieciskām derībām sportā, pastāstīja Roge. Viņš sagaida, ka sadarbībā agri vai vēlu iesaistīsies arī mazākās valstis.

Jau ziņots, ka Roge pagājušās nedēļas nogalē pavadīja trīs dienas Latvijā, lai pārrunātu sporta un olimpiskās kustības aktualitātes ar valsts vadošajām amatpersonām un olimpiešu saimi. Uzaicinājumu Rogem apciemot Latviju 2009.gada aprīlī vizītē Lozannā izteica Valsts prezidents Valdis Zatlers un Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis.

Gundars Galkins, (371) 67088625, sports@bns.lv