SPORTS, Dainis CAUNE
9. oktobris, 2009.

Pēc Riodežaneiro ievēlēšanas par 2016. gada olimpiskos spēļu mājvietu un pirms SOK prezidenta pārvēlēšanām trīs dienas Kopenhāgenā risinājās SOK kongress, kas pēdējā laikā notiek reizi piecpadsmit gados un kura delegātu vidū bija arī LOK prezidents Aldons Vrubļevskis un ģenerālsekretārs Einars Fogelis.

Šī SOK 121. sesija un XIII kongress varēja notikt arī Rīgā. Turīnas ziemas olimpisko spēļu laikā mūsu galvaspilsētu SOK sesijā prezentēja Aldons Vrubļevskis. Konkursā tomēr uzvarēja Kopenhāgena. "Mēs sarīkotu ne sliktāk," sarunu ar Sportu sāk LOK prezidents.

- Savā vairāk nekā simt gadus ilgajā vēsturē Starptautiskā Olimpiskā komiteja jau sarīkojusi 121. sesiju, bet tikai trīspadsmit kongresus. Kāds īsti ir to cikliskums?

- Iepriekšējais notika mūsdienu olimpiskās kustības simtgadē 1994. gadā. Šī kongresa noslēgumā SOK prezidents Žaks Roge jaunākajiem delegātiem novēlēja sekmīgu nākamo kongresu pēc piecpadsmit gadiem. Hartā gan nekāds cikls nav noteikts. Tikai norādīts, ka svarīgākajos jautājumos SOK var sasaukt olimpisko kongresu.

- Kas bija šie svarīgie iemesli šoreiz?

- XXI gadsimts ar savu straujo attīstību un tehnoloģiju ietekmi liek mainīt pieeju dažu jautājumu risināšanā. Piemēram, agrāk nekad šādā līmenī netika runāts par cīņu pret aptaukošanos. Tagad veselīgs dzīvesveids ir viena no aktualitātēm sadaļā olimpiskā kustība un jaunatne.

- Viena no kongresa tēmām bija digitālā revolūcija. Kā tā iespaido SOK?

- Jebkurš ar mobilo telefonu tagad var sēdēt olimpisko spēļu stadionā un veikt tiešraidi uz otru pasaules malu. Tas saistīts ar autortiesībām, pasākumu reputāciju, reklāmdevēju interesēm un galu galā rīkošanas iespējām. Ja kāds amatieris var rādīt to, kas notiek arēnā, kāpēc televīzijai jātērē miljoni par tiesībām to darīt?

- Tas nozīmē, ka spēles kļūs vēl noslēgtākas, lai saglabātu savu ekskluzivitāti?

- Grūti pateikt. Pagaidām tikai pieci seši procenti auditorijas tiek piesaistīti ar šādu sadzīves digitālo kanālu palīdzību. Bet šis process attīstās.

- SOK arvien vairāk pievēršas jaunatnei. Pēc gada jau būs aizvadītas pirmās jaunatnes olimpiskās spēles Singapūrā...

- Viena no piecām kongresa tēmām bija olimpisms un jaunatne. Tiek aktualizēta nepieciešamība jauniešus sportam piesaistīt ar interesantiem, atraktīviem pasākumiem, kas viņus spētu atraut no bezkustīgas slīgšanas mūsdienu tehnoloģiju iespējās.

- Tātad jaunatnes spēles vairāk būs šovs?

- Nē, drīzāk - burziņš. Singapūrā jaunie sportisti nevarēs ierasties tikai uz dažām dienām, lai nostartētu savā disciplīnā un brauktu mājās. Visiem olimpiskajā ciematā būs jādzīvo no spēļu sākuma līdz beigām, lai no sacensībām brīvajā laikā varētu piedalīties dažādās kultūras un izglītības programmās. Tas nebūs tikai sporta pasākums. Vairāk festivāls ar olimpisko spēļu piegaršu.

Var diskutēt, vai šo pasākumu vajadzēja saukt par olimpiskajām spēlēm, jo tajās sacenšas labākie atlēti. Singapūrā netiks fiksēti rekordi, labākos nepasludinās par olimpiskajiem čempioniem, bet gan par uzvarētājiem. Būs iespējas komandas veidot dažādu valstu pārstāvjiem, izmantos netradicionālas vērtēšanas sistēmas. Piemēram, riteņbraukšanā notiks komandu cīņa, kurā vienai meitenei un trim puišiem būs jāsacenšas gan MTB, gan šosejā, gan BMX. Grūti iedomāties daudzas meitenes, kuras spētu stratēt trijās tik atšķirīgās disciplīnās. Savukārt basketbolā spēlēs trīs pret trīs, tenisā notiks tikai jauktās dubultspēles, modernajā pieccīņā - tikai stafete. Singapūras programmā ir tie paši sporta veidi, kas olimpiskajās spēlēs, tikai disciplīnas un vērtējums būs atšķirīgs.

- Un kas mainīsies īstajās olimpiskajās spēlēs?

- Droši vien tiks spēlēts golfs un regbijs. (Intervija notika pirms ceturtdienas SOK balsojuma). Iespējams, tiks atvieglota olimpisko spēļu programmā iekļauto sporta veidu un disciplīnu pārskatīšana. Skaidrs tikai, ka dalībnieku skaits, kurš vasaras spēlēs sasniedzis 10 500, gan netiks palielināts. Citādi arvien mazāk kļūs pilsētu, kuras riskēs pretendēt uz tik grandiozu pasākumu sarīkošanu. Amerikāņi Čikāgas kā 2016. gada spēļu mājvietas prezentācijām iztērēja 100 miljonus dolāru un zaudēja pirmajā kārtā, iegūstot tikai 18 balsis no 115 iespējamām.

 Kongresā demonstrēja oficiālo filmu par Pekinas spēlēm. Secinājums, ka šajā globalizācijas laikmetā olimpisko spēļu ietekme pieaug. Tā jāizmanto, lai aizvien vairāk cilvēku piesaistītu sportam. Tāpēc svarīgi, lai uzvara tiktu gūta godīgā sacensībā. Arvien vairāk pastiprināsies cīņa pret dopingu. Ne velti Pasaules Antidopinga aģentūru (WADA) SOK dibināja kopā ar valstu valdībām.

- Kongresa darba kārtībā bija diskusija par olimpisko struktūru. Kas ar to domāts?

- Bija nopietna saruna par olimpiskās kustības dalībnieku autonomiju lēmumu pieņemšanā un rīcībā savas komptences ietvaros. Tika minēti ļoti daudzi negatīvi piemēri, kā valstis iejaucas Nacionālo olimpisko komiteju (NOK) darbībā, vadības veidošanā un ietekmēšanā. Piemēram, Kuveitā pieņemts likums, kas nosaka, ko drīkst un ko nedrīkst ievēlēt par NOK prezidentu. Tā ir vistīrākā valsts iejaukšanās un autonomijas atņemšana. Olimpisko sporta veidu federācijām jābūt neatkarīgām un pašām tiesīgām ieteikt kandidātus ievēlēšanai NOK. Negatīvu piemēru jaunattīstības valstīs un zemēs, kur demokratija vēl tikai dzimst, ir diezgan daudz.

- Vai SOK var palīdzēt NOK šo neatkarību, autonomiju nosargāt?

- Jā, jo SOK ir ietekmīga un respektēta organizācija arī pasaules politiķu aprindās. Par to liecina kaut vai tas, ka kongresa atklāšanā runu teica arī ANO ģenerālsekretārs Ban Ki Mūns. Ir arī pieņemta speciāla ANO rezolūcija par sadarbību ar SOK, kura iesaistās arī miera misijās un sociāli nozīmīgos projektos visā pasaulē. SOK viedoklī ieklausās. Piemēram, pateicoties SOK un Eiropas Olimpisko komiteju asociācijas aktivitātēm, Lisabonas līgumā beidzot ir ierakstīts, ka Eiropas Savienība respektē sporta autonomiju un specifiku. Tas nozīmē, ka ES nejaucas sporta lietās. Tas būtu smieklīgi, ja futbola spēles noteikumus vajadzētu apstiprināt Eiropas komisijai.

Protams, nav runa par autonomiju no attiecīgās valsts likumu izpildes. Autonomijai jābūt tās kompetences ietvaros, kas atbilst mērķim, kura dēļ organizācija radīta.

- Olimpisko spēļu centrā ir olimpietis...

- Tā arī bija kongresa galvenā un pirmā tēma - atlēts. Viņa loma, tiesības un pienākumi. Nepieciešamība kļūt sabiedrībā par paraugu, atdarināšanas cienīgu modeli. Tas attiecas ne tikai uz rezultātiem.

Tika uzsvērta izglītības nozīme, nepieciešamība atlētam pēc aktīva sporta gaitām palīdzēt iegūt profesiju un darbu. Respektīvi sociālo jautājumu risināšana.

- LOK ar Uļas fonda palīdzību šīs problēmas risina jau labu laiku!

- Tieši tā, kongresā saņēmām apstiprinājumu, ka rīkojamies pareizi. Gan atbalstot sporta veterānus, gan Olimpiskajā akadēmijā rīkojot olimpiešu sesijas. Arī iesaistoties sporta objektu būvniecībā.

Kongresa noslēguma dokumentā rakstīts - visiem olimpiskās kustības dalībniekiem jāaicina savas valdības attīstīt, atjaunot un pilnveidot sporta būves, palielināt sporta stundu skaitu skolās un jāuzņemas iniciatīva komunicēt ar valdībām par šiem jautājumiem.

Tagad esmu uztūnēts, lai piecpadsmit gadus līdz nākamajam SOK kongresam turpinātu kalpot olimpiskajai kustībai.