Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) XXI Ziemas Olimpisko spēļu Vankūverā (12-28.02.2010) oficiālā mājas lapa. 17.12.2018
Vēsture

I ziemas olimpiskās spēles
1924.gads 25.janvāris - 5.februāris
Šamoni ( Francija )

 Dalībnieku skaits          - 258 (vīrieši - 245, sievietes - 13)
Valstis                         - 16
Sporta veidi                 - 5
Sporta disciplīnas         - 16
Latvijas  pārstāvniecība        - 2 (sportisti)

Līdz šim tikai Olimpiādes spēļu programmā 1908. un 1920.gada vasarā bija iekļauti ziemas sporta veidi - hokejs un daiļslidošana. 1924.g. ziemā tika "izmēģināta" Starptautiskā sporta nedēļa veltīta VIII Olimpiādes spēlēm Parīzē, kura vēlāk ar atpakaļejošu datumu ieguva I ziemas olimpisko spēļu kārtas numuru. Pēc mūsdienu mērauklas, ziemas sporta forums izskatījās ļoti pieticīgs, piedaloties tikai 16 valstu 258 pārstāvjiem.

Pirmā čempiona gods tika amerikānim Čārlzam Džultrovam, kurš uzvarēja ātrslidošanā 500 m distanci, bet par I ziemas OS varoni kļuva somu ātrslidotājs Klas Tunbergs, izcīnot 2 zelta un 1 sudraba medaļu, šo savu olimpisko sasniegumu atkārtojot 1928.g.

Latvijas debija  olimpiskajās spēlēs sakrita ar I ziemas Olimpiskajām spēlēm. 2 latvieši - Alberts Rumba (ātrslidošana) un Roberts Plūme ( distanču slēpošana) devās uz olimpiskajās spēlēm vieni paši bez pavadītājiem un treneriem. Labākie panākumi bija mūsu ātrslidotājam Albertam Rumbam, kas veica 4 distances, kopvērtējumā iegūstot 7. vietu.

50 km slēpojumā, pārvarot pus distanci putenī Roberts Plūme izstājās.


II ziemas olimpiskās spēles
1928.gada 11.janvāris - 19.februāris
Sanktmorica (Šveice)

 Dalībnieku skaits           - 464 (vīrieši - 438, sievietes - 26)
Valstis                          - 25
Sporta disciplīnas          - 14
Latvijas  pārstāvniecība        - 1 (sportists)

Ziemas olimpisko spēļu pirmsākumā bija paredzēts, ka ziemas spēles notiks tajā pat valstī, kur Olimpiādes spēles. No šīs domas nācās atkāpties, jo  diemžēl Holandē nebija iespējams sarīkot  ziemas OS. Arī Sanktmorica "kļuva slavena" ar savām metereoloģiskajām anomālijām, kur gaisa temperatūra svārstījās no -3 C līdz +20 pēcpusdienā, un ātrslidotājiem ledus bija pārvērties ūdenī.

Lielāko popularitāti skatītājos izraisīja skeletons - Olimpisko spēļu debitants.
Dalībnieku skaits 2.ziemas OS jau divkāršojās, pievienojoties arī "silto" zemju - Argentīnas, Meksikas un Japānas sportistiem. Žurnālistu skaits sasniedza sportistu skaitu.

Par olimpisko spēļu mīluli un leģendu  uz ilgu laiku kļuva  Soņa Henija (Norvēģija), kura 15 gadu vecumā izcīnīja olimpiskās čempiones titulu daiļslidošanā, vēl to atkārtojot trīs ziemas OS.
Latviju pārstāvēja tikai viens sportists - ātrslidotājs Alberts Rumba, labāko rezultātu uzrādot 1500m distancē - 14.vieta.


III ziemas olimpiskās spēles 
1932.gads 4. - 15.februāris
Leikpesida (ASV)

 
Dalībnieku skaits           - 252
Valstis                          - 17
Sporta disciplīnas          - 14
Latvijas pārstāvniecība - nav

Sportistiem , tai skaitā arī Latvijas, šis brauciens uz olimpiādi bija pārāk dārgs.

Leikplesidā dominēja ASV un Kanādas sportisti.

 

 

 

 


IV ziemas olimpiskās spēles
1936.gads 6. - 16.februāris
Garmiša Partenkirhene (Vācija)

 Dalībnieku skaits           - 668
Valstis                          - 28
Sporta disciplīnas          - 17
Latvijas pārstāvniecība - 26

Pirmo reizi sporta programmā tika iekļauta kalnu slēpošana. Triumfu olimpiādē sasniedza Lielbritānijas hokeja komanda, cīņā par olimpisko zeltu uzvarot kanādiešus. Jāsaka, ka kanādieši uzvarēja kanādiešus, jo Anglijas komandā vairums  spēlētāju bija dzimuši Kanādā.

No Latvijas uz Olimpiādi devās  neparasti kupla komanda  - 26 sportisti , sacenšoties distanču slēpošanā, kalnu slēpošanā, ziemeļu divcīņā, ātrslidošanā, daiļslidošanā un hokejā. Gada sākumā Latvijā gan likās, ka komanda būs pieticīgāka, jo līdz janvāra vidum 1936. gadā Latvijā bija silts , nebija ne sniega, ne sala. Kaut arī olimpiskie rezultāti bija diezgan pieticīgi, tomēr šoreiz galvenā bija nevis uzvara, bet piedalīšanās.

II Pasaules karš pārvilka svītru divām ziemas olimpiādēm 1940. un 1944.gadā.

 


V ziemas olimpiskās spēles 
1948.gads 30.janvāris - 8.februāris
Sanktmorica (Šveice)


Dalībnieku skaits           - 669
Valstis                          - 28
Sporta disciplīnas          - 22
Latvijas pārstāvniecība - nav

Pēc 12 gadu pārtraukuma  Sanktmoricā, neitrālā valstī notika  ziemas olimpiāde. Sportiskā veiksme cīņā par medaļām uzsmaidīja pārsvarā to zemju pārstāvjiem, kuras nebija skārušas II Pasaules kara šausmas - Zviedrija, Šveice, ASV. Politiskās spēles bija mainījušas pasaules kartes robežas. Latvija kā valsts bija zudusi, līdz ar to arī iespēja nest Latvijas vārdu un karogu Olimpiskajā stadionā.

 

 

 

 


VI ziemas olimpiskās spēles
1952.gads 14. - 25.februāris
Oslo (Norvēģija)

Dalībnieku skaits           - 694
Valstis                          - 30
Sporta disciplīnas          - 22
Latvijas pārstāvniecība - nav

No 1952. gada aizvien lielāks un lielāks dalībvalstu skaits kuplina ziemas olimpisko spēļu stadionus.  Savu dalību ziemas olimpiādēs piesaka tādas valstis, kurās  īstu ziemu var galvenokārt nojaust no skatu kartiņām un  filmām.  Austrālija, Grieķija, Spānija, Libāna, Jaunzēlande ,Čīle  un citas valstis aizvien aktīvāk iesaistās ziemas sporta sacensībās.

1964. gada ziemas olimpiādes priekšvakarā pirmo reizi tika nesta olimpiskā lāpas stafete ziemas olimpiādē, iededzot olimpisko uguni senajā Olimpijas stadionā Grieķijā.

 

 


VII ziemas olimpiskās spēles
1956.gads 26.janvāris - 5.februāris
Kortīna d'Ampeco (Itālija)

 Dalībnieku skaits           - 820
Valstis                               - 32
Sporta disciplīnas          - 24
Latvijas pārstāvniecība - nav

PSRS sportisti debitēja 1956.gada Ziemas olimpiskajās spēlēs, bet latviešu totalitārās lielvalsts izlasē nebija.

 

 

 

 


VIII ziemas olimpiskās spēles
1960.gads 18. - 28.februāris
Skvovelija (ASV)

Dalībnieku skaits           - 665
Valstis                               - 30
Sporta disciplīnas          - 27
Latvijas pārstāvniecība - nav

Skvovēlijā sacensībās ātrslidošanā startēja Užavā dzimušais Nikolajs Štelbaums. Tiesa PSRS izlasē viņš pārstāvēja Krieviju.

 

 

 

 


IX ziemas olimpiskās spēles
1964.gads 29.janvāris - 9.februāris
Insbruka (Austrija)

  

Dalībnieku skaits           - 1091
Valstis                               - 36
Sporta disciplīnas          - 34
Latvijas pārstāvniecība - nav

 

 

 

 


X ziemas olimpiskās spēles
1968.gads 6. - 18.februāris
Grenoble (Francija)

 Dalībnieku skaits           - 1158
Valstis                              -  37
Sporta disciplīnas          - 35
Latvijas pārstāvniecība - 1

1968.gadā pirmo reizi pēc II Pasaules kara latviešu sportiste piedalījās ziemas Olimpiskajās spēlēs. Tā bija ātrslidotāja Lāsma Kauniste.  Iegūtā 5. vieta 1500 m  distancē ir ļoti labs sasniegums.

 

 

 


XI ziemas olimpiskās spēles
1972.gads 3. - 13.februāris
Saporo (Japāna)

 Dalībnieku skaits           - 1006
Valstis                           - 35
Sporta disciplīnas          - 35
Latvijas pārstāvniecība - nav

Latviešu sportistu starp 1006 dalībniekiem atkal nav. Nenotiek ilgi gaidītā mūsu kamaniņbraucēju debija.

 

 

 

 


XII ziemas olimpiskās spēles
1976.gads 4. 15.februāris
Insbruka (Austrija)

 Dalībnieku skaits           - 1123
Valstis                          - 37
Sporta disciplīnas          - 37
Latvijas pārstāvniecība - 5

XII ziemas olimpiskās spēles negaidīti atkal notiek Insbrukā. Šo titulu Austrijas pilsēta iegūst tikai 4 gadi pirms olimpiādes, jo parasti rīkotājpilsēta tiek nosaukt 8 gadus pirms Olimpiskajām spēlēm. Šāda situācija izveidojas, jo Denvera (ASV) ekonomisku apsvērumu dēl atsakās no olimpiādes rīkošanas.

Notiek mūsu kamaniņbraucēju debija  baltajā olimpiādē. Divnieku ekipāžas Dainis Bremze/ Aigars Kriķis un Rolands Upatnieks/Valdis Ķuzis, kā arī Vera Zozuļa vieniniekā  lika pirmos pamatus nākamajām olimpiādēm.

Vēl viena latviete startēja Insbrukā, tā bija kanādiete Silvija Burka , ierindojoties ātrslidošanā  4.vietā.


XIII ziemas olimpiskās spēles
1980.gads 13. - 24.februāris
Leikpesida (ASV)

 Dalībnieku skaits           - 1072
Valstis                            - 37
Sporta disciplīnas          - 38
Latvijas pārstāvniecība - 6

Leikplesida (ASV)   otro reizi vēsturē organizēja ziemas olimpiādi. Ja atceramies 1932.gadu, latviešiem šis ceļš likās par garu un dārgu. Spēlēm ļoti nopietni gatavojās kamaniņu braucēji un hokejists Helmuts Balderis. 6 latvieši - 3 sievietes un 3 vīrieši sīvā konkurencē izcīnīja vietu PSRS izlasē.  Par sensāciju parūpējās  kamaniņu braucēja Vera Zozuļa - izcīnot pirmo ziemas olimpisko zeltu Latvijai. Ingrīda Amontova izcīnīja bronzas medaļu, bet Astra Vītola ieguva 8.vietu. Mūsu kamaniņu divnieks Dainis Bremze/Aigars Kriķis  ierindojās 10.vietā.


XIV ziemas olimpiskās spēles
1984.gads 8. - 19.februāris
Sarājeva (Dienvidslāvija)

 Dalībnieku skaits           - 1274
Valstis                            - 49
Sporta disciplīnas          - 39
Latvijas pārstāvniecība - 11

Sarajevo viesmīlīgi uzņēma 1274 olimpiešus, tai skaitā 11 latviešus. Pēc četru gadu intensīva darba notika mūsu bobslejistu pirmā debija olimpiādē, diemžēl vēl zem PSRS karoga. Kaut arī gandrīz visi bobslejisti komandā bija latvieši. Mūsējie ieviesa ne tikai jaunu treniņu metodiku, bet arī jaunu  kamanu konstrukciju. Pirmais starts atnesa augļus - bronzas medaļu  Zinta Ekmaņa divnieka ekipāžai, tūlīt aiz viņiem ierindojās Jānis Ķipurs un Aivars Šnepsts. Bobsleja pasaulei tas bija šoks.  Nedaudz pietrūka līdz godalgām mūsu kamaniņbraucējām Verai Zozuļai un  Ingrīdai Amantovai.

 


XV ziemas olimpiskās spēs
1988.gads 13. - 28.februāris
Kalgari (Kanāda)

 Dalībnieku skaits           - 1423
Valstis                            - 57
Sporta disciplīnas          - 46
Latvijas pārstāvniecība - 10

XV ziemas olimpiskās spēles bija iekļauti  par 7 sporta  veidiem vairāk nekā Sarajevā, iekļaujot arī 3 sporta veidu demonstrācijas - frīstailu, šorttreku un kerlingu. 10 vīri no Latvijas tika iekļauti PSRS izlasē.  Vislielākās cerības lika uz bobslejistiem.  Jānis Ķipurs  pārī ar krievu Vladimirs Kozlovu izcīnīja olimpisko zeltu. Hokeja izlasē tika iekļauts rīdzinieks Vitālijs Samoilovs, kurš piedzīvoja nebijušu kuriozu - neaizvadot olimpiskajā turnīrā ne sekundi uz ledus, tomēr kopā ar PSRS izlasi tika apbalvots ar olimpisko zeltu.


XVI ziemas olimpiskās spēles
1992.gads 8. - 23.februāris
Albervila (Francija)

 Dalībnieku skaits           - 1801
Valstis                            - 64
Sporta disciplīnas          - 57
Latvijas pārstāvniecība - 23

Kaut arī vasaras olimpisko spēļu laikā Seulā 1988.gadā grupa nemiernieku Latvijā mēģināja atjaunot Latvijas Olimpisko komiteju, ko arī izdarīja 1988.gada 19.novembrī, tomēr vēl tobrīd bija maza ticamība par iespēju pacelt Latvijas karogu Albervilā.

Tomēr dzīve apsteidz mūsu domas.

Ir 1992.gada 8.februāris. Baltajā olimpiskajā stadionā ieviļņo  tumšsarkans, vidū balts... Ar Latvijas karogu pasaules priekšā nāk olimpiskais čempions Jānis  Ķipurs.  " Ar atgriešanos mūsu vecie un jaunie draugi! Sveicam Latviju atkal kā valsti!" Franču un angļu valodā skan pāri stadionam.

23 sportistu neatkarīgās Latvijas komanda kamaniņās, bobslejā, biatlonā, distanču slēpošanā, daiļslidošanā un frīstailā pēc ilgu gadu pārtraukuma startē XVI ziemas olimpiskajās spēlēs Albervilā.

Sagatavošanās bija, protams, ļoti sasteigta. Kā arī ne viss izdevās kā bija cerēts. Šoreiz līdz medaļām neizdevās nokļūt. Daudz kas tika pazaudēts 1991.gada ziemā, jo, kamēr konkurenti sacentās un trenējās, mūsējie stāvēja uz barikādēm.


XVII ziemas olimpiskās spēles 
1994.gads 12. - 27.februāris
Lillehammere (Norvēģija)

 Dalībnieku skaits           - 1739
Valstis                            - 67
Sporta disciplīnas          - 61
Latvijas pārstāvniecība - 28

Nolemjot turpmāk olimpiskās spēles rīkot pamīšus pāra gados, atlētu ceļš no Albervilas līdz Lillihammerei tika padarīts divas reizes īsāks. Latvija startēja 6 sporta veidos - bobslejā, daiļslidošanā, kamaniņu sportā, biatlonā, ātrslidošanā, distanču slēpošanā.

 



XVIII ziemas olimpiskās spēles
1998.gads 7. - 22.februāris
Nagano (Japāna)

 
Dalībnieku skaits           - 2305
Valstis                            - 72
Sporta disciplīnas          - 68
Latvijas pārstāvniecība - 31

Latvijas sportisti Japānā startēja 6 sporta veidos. Pagaidām Nagano olimpiskās spēles ir bijušas Latvijas komandai veiksmīgākās.  Spožāko mirkli ziemas olimpiskajās spēlēs Latvija piedzīvoja 1998.gada 22.februārī, kad biatlona stafetes otrā posma finišā TV komentētāji daudzās valodās aizgūtnēm stāstīja, ka Latvijas izlase apsteigusi Vāciju un kļuvusi par sacensību līderi. Tiesa šajā stafetē mūsu biatlonisti izcīnīja godpilno 6.vietu. Kopumā Latvijas biatlonistiem bija divas 5.vietas un divas 6.vietas, bet bobslejistiem 5. un 6.vieta.

Japāna palīdzēja mums sevi apzināt - kā valsti, komandu, indivīdu. Un tāpēc Nagano olimpiādes sakarā daudzkārt vajadzēja lietot vārdu "pirmoreiz ! "

Pirmoreiz Latvijas Olimpiskā komanda patiešām attaisnoja šo kopības apzīmējumu - KOMANDA. Sportisti bija atraisīti, radoši, atklāti - viņi simbolizēja mūsu tautas etnisko pašapliecināšanos. Pirmoreiz ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas atlēti cīnījās par medaļām šā vārda tiešajā nozīmē. Turklāt vislielākās iespējas tikt pie godalgām mums bija komandu sporta veidos, kas prasa sevišķi labu sagatavotību.

Pirmoreiz pēc spēlēm varējām atzīt, ka esam pratuši savā zemē un par savu naudu izaudzināt pasaules klases sportistus. Viņi negrieza ceļu pat lielvalstīm, kam ir nesalīdzināmi vairāk priekšrocību gan sportistu atlases, gan sagatavotības ziņā. Bija liela cerība uz to, ka turpmāk noteikti ir jābūt aizvien labāk.


XIX ziemas olimpiskās spēles
2002.gads 8. - 24.februāris
Soltleiksitija (ASV)

 Dalībnieku skaits           - 2399
Valstis                            - 77
Sporta disciplīnas          - 78
Latvijas pārstāvniecība - 52

Ziemas olimpiskās spēles 2002.gadā bija īpašas ar to, ka tajās piedalījās Latvijas sporta līdzjutēju elki - hokejisti. Hokeja komandas līdzdalība krasi palielināja Latvijas delegāciju, kas Soltleiksitijas spēlēs bija vislielākā olimpiskajā vēsturē. Oficiālajā Latvijas delegācijā bija iekļauts 51 sportists, valsts bija pārstāvēta sacensībās astoņos sporta veidos.

Soltleiksitijā pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas karogu ziemas spēļu atklāšanas ceremonijā nenesa bobslejists - tas tika uzticēts valsts hokeja izlases kapteinim Harijam Vītoliņam.

Šo spēļu pirmajās dienās Amerikas masu saziņas līdzekļu uzmanības centrā bija Valsts prezidentes Vairas Vīķes - Freibergas klātbūtne skatītāju tribīnēs un kuluāros neoficiāli tiekoties ar ASV prezidentu Džordžu Bušu.


XX ziemas olimpiskās spēles
2006.gads 10. - 26.februāris
Turīna (Itālija)

Dalībnieku skaits           - 2399
Valstis                            - 77
Sporta disciplīnas          - 78
Latvijas pārstāvniecība - 58

Latvijas komanda startēja godam. Slava Mārtiņam Rubenim par neatkarīgās Latvijas pirmo medaļu ziemas olimpiskajās spēlēs. Astoņas vietas pirmajā desmitā – vēl nebijis gadījums Latvijas ziemas sporta veidu vēsturē.

Latvija šajās olimpiskajās spēlēs sevi pieteica ar aktīvajiem hokeja fanu tūkstošiem, kas nenovērsās no komandas arī neveiksmju brīžos. Kāds amerikāņu žurnālists pēc spēlēm uzsvēra, ka Latvijas fani ir vislabākie – the best –, jo vienlīdz mīl savējos un ciena pretiniekus un viņu fanus.

Spēļu atklāšanas ceremonijas laikā pasaule sastinga, vērojot latviešu gaisa akrobātu priekšnesumu. Itāļi solījās pārsteigt pasauli, un viņiem tas izdevās ar Latvijas akrobātu grupas “Aerodium” līdzdalību. Sagādāt šādu pārsteigumu vairs nevarēs nevienu olimpisko spēļu organizatori. Esam lepni par to. 

LATVIJAS OLIMPISKĀ KOMITEJA | Rīga, Elizabetes iela 49, LV-1010 | Tālrunis +371 67282461 | [email protected]